PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA SILTUMAPGĀDĒ LATVIJĀ
Visās apdzīvotās vietās, kurās ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, ir arī centralizēta siltumapgāde (katlu māja), kas apgādā ar siltumu un karsto ūdeni gan konkrētās apdzīvotās vietas dzīvojamās mājas, gan arī rūpniecības objektus, iestādes un organizācijas. Siltumapgādi konkrētā apdzīvotā vietā veic siltumapgādes uzņēmums, kas parasti veic 3 funkcijas;
1) siltumenerģijas ražošana (katlu mājās );
2) siltumenerģijas pārvade (siltumenerģiju no katlu mājas pa siltumtrasēm nogādā līdz patērētājam);
3) siltumenerģijas realizācija (pārdod siltumenerģiju patērētājam).
Pārsvarā siltumapgādes sistēma Latvijā ir saglabājusies no padomju laikiem, tātad katlu mājas ar visu tā aprīkojumu, siltumtrases, arī ēku iekšējie siltumapgādes tīkli ir vidēji 20 - 30 gadus veci. Līdz ar to pastāv virkne problēmu. Tik vecas katlu mājas ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Vispirms jau tādēļ, ka padomju laikā maza vērība tika pievērsta objektu celtniecības kvalitātei. Arī pašas katlu mājas iekārtas (apkures katli, degļi, sūkņi) bija konstruēti tā, ka darbojas ar mazu lietderības koeficientu. Tiem ir ļoti minimāla automātiskā regulēšana, līdz ar to katlu mājas visu laiku darbojas ar maksimālo režīmu, neatkarīgi no konkrētā siltumenerģijas patēriņa dotajā momentā. Tas rada lielus un nevajadzīgus kurināmā patēriņus. Padomju gados šādas ekonomijas problēmas nebija aktuālas, jo uzskatīja, ka kurināmā krājumi ir neierobežoti un tas bija relatīvi lēts. Tagad, kad kurināmo (gāzi, mazutu u.c.naftas produktus) mēs importējam, kad ir mainījies cilvēku dzīves līmenis (lie!
lākai daļai maksātspēja ir samazinājusies), kā arī pastāvot konkurencei, svarīgi ir samazināt siltumenerģijas ražošanas izmaksas, līdz ar to - samazināt (vai vismaz nepaaugstināt) siltumenerģijas tarifus.
…
