Sinhronajos reaktīvajos dzinējos biežāk izmanto rotorus, kuri konstruktīvi atšķiras no asinhronā dzinēja parastāīsi slēgtā rotorā tikai ar cilindriskajā virsmā aksiālā virzineā izveidotiem iedobumiem, kas veido rotora izciļņus (1. a att.), ka arī masīvus feromagnētiska materiāla rotorus ar izciļņiem (1. c att.). Labākus rezultētus uzrāda dinēji ar slāņainu rotoru (1. b att.), kuriem magnētiskā pretestība garenass virzienā daudzkārt mazāka nekā šķērsass virzienā.
Izrādās, ka, jo atšķrīgākas ir magnētiskās ķēdes pretestības rotora garenass un šķērsass virzienos, jo labēkas ir sinhrono reaktīvo mikrodzinēju īpašības. Tādēļ izmanto cilindriska formas slāņainus rotorus (1. b att.), kuri kuri sastāv no alumīnija cilijndra un elektrotehniskā tērauda skārda paketēm, kas ievietotas cilindrā tā izgatavošanas laikā. Tāda rotora magnetiskā pretestība garenass virzienā daudzkārt mazāka nekā šķērsass virzienā.
Tā kā sinhronie reaktīvie mikrodzinēji neattīsta palaišanas momentu (Mp=0), tad šo mikrodzinēju palaišanai izmanto asinhrono palaišanas paņēmienu: rotoros, kuri salikti no elektrotehniskā tērauda skārdiem ar izciļņiem, ievietots īsi slēgts palaišanas tinums – „vāveres rats” (1. a att.), bet mikrodzinējos ar masīvu tērauda rotoru (1. c att.) palaišanas tinumu atvieto pats masīvais tērauda rotors, kurā statora rotējošā plūsma izraisa indukcijas (rotora) strāvas.
Masīvi tērauda rotori ir mikrodzinējiem, kurus palaiž tukšgaitā (mazs Mp).
Sinhronā reaktīvā mikrodzinēja statora konstruktīvais izveidojums ir tāds pats kā asinhrona dzinēja statoram. No elektrotehniskā tērauda skārda saliktā statora rievās ievietoto trīsfāzu vai divfāzu tinumu (kondensatora mikrodzinēji) pieslēdzot trīsfāzu vai vienfāzes maiņstrāvas tīklam, rodas rotējošais magnētiskais lauks (riņķveida vai eliptisks).
Rotoru konstruktīvais ir dažāds, bet visi tie ir bez ierosmes tinuma un bez pastāvīgajiem magnētiem. Tādējadi mikrodzinējā vienīgo magnētisko lauku, kas magnetizē rotoru, rada statora tinumos plūstošās strāvas.…
