Mūsdienās sintētisko mazgāšanas līdzekļu daudzums un daudzveidība ir ļoti liela. Cilvēks ar sintētiskajiem mazgāšanas līdzeļiem (SML) sastopas ik dienu. Pēc uzbūves sintētiskie mazgāšānas līdzekļi ir līdzīgi ziepēm. To molekulās ir gara ogļūdeņražu virkne – hidrofobā grupa un jonu tipa „galva” – hidrofīlā grupa. Pirmos SML ieguva no taukiem, tos reducējot, tad apstrādājot ar sērskābi un neitralizējot ar sārmu. Viens no pirmajiem iegūtajiem SML, ko vēl tagad izmanto šampūnos, zobu pastās un citur, ir nātrija laurilsulfāts.
Sintētisko mazgāšanas līdzekļu iegūšana.
Sintētisko mazgāšanas līdzekļu ražošana balstās uz lētās izejvielu bāzes - uz naftas un gāzes pārstrādes produktiem. Tie parasti neveido ūdenī grūti šķīstošus kalcija un magnija sāļus. Tāpēc daudzi sintētiskie mazgāšanas līdzekļi vienlīdz labi darbojas gan mīkstā, gan cietā ūdenī. Daži līdzekļi der mazgāšanai jūras ūdenī. Sintētiskie mazgāšanas līdzekļi darbojas ne tikai karstā ūdenī kā saimnieciskās ziepes, bet arī ūdenī ar zemu temperatūru, kas ir svarīgi sintētisko audumu mazgāšanā. SML koncentrācija mīkstā ūdenī ir daudz zemāka, nekā no taukiem iegūto
ziepju.
SML satur dažādu sulfoskābju sāļu maisījumus. Sulfurējot tādu alkānu maisījumu, kuru molekulās ir oglekļa atomu skaits ir C10...C20 iegūst alkānsulfoskābes un to sāļus. Tie ir labi virsmas aktīvas vielas un mazhgāšanas līdzekļi. Sulfurējot akilbenzolus vai alkinaftalīnus, kuros ir C8...C15 alkilgrupas, iegūst alkilarēnsulfoskābes, kuru sāļi ir labi mazgāšanas līdzekļi.…
