Secinājumi
1. Asinsrites sistēmu veido sirds un asinsvadi. Šīs sistēmas centrālais orgāns ir sirds, kas ritmiski saraudamās nodrošina asins plūsmu pa asinsvadiem.
2. Viens no biežākajiem sirds un asinsvadu slimību iemesliem ir ateroskleroze, kā rezultātā uz artēriju iekšējām sienām nogulsnējas taukiem līdzīga viela, artērijas sašaurinās, un to sienas zaudē elastību.
3. Lai diagnosticētu sirds asinsvadu sistēmas saslimšanas, jāatpazīst šo saslimšanu vadošā simptomātika: sāpes, elpas trūkums, nogurums, ģīboņi, sirdsklauves, tūskas, asinsspiediena pārmaiņas, ādas krāsas izmaiņas.
4. Svarīgākās speciālās sirds asinsvadu sistēmas izmeklēšanas metodes ir EKG, veloergometrija, laboratoriskie izmeklējumi, arteriālā spiediena mērīšana, rentgencaurskate, angiogrāfija, doplerogrāfija, ehokardiogrāfija.
5. Izplatītākās sirds asinsvadu saslimšanas ir insults, aritmijas, stenokardija un miokarda infarkts, hipertoniskā slimība, ateroskleroze, sirdskaites, hroniska sirds mazspēja.
6. Riska faktori ir dažādu slimības attīstību veicinošu faktoru kopums. Sirds slimību riska faktorus iedala divās grupās – nenovēršamie un novēršamie riska faktori.
7. Mediķu, tai skaitā ārsta palīgu, galvenā loma sirds un asinsvadu saslimšanu riska faktoru novēršanā ir motivēt pacientus ievērot profilakses pasākumus un kontrolēt rezutātus.
8. Apkopojot praktiskā pētījuma rezultātus, var secināt, ka aptuveni puse respondentu ir pietiekoši informēta par sirds asinsvadu saslimšanas riska faktoriem
9. Respondentiem ir augsts neietekmējamo riska faktoru līmenis, turklāt tie kombinējas, paaugstinot risku.
10. Respondentiem lielākā vai mazākā mērā ir konstatējami visi ietekmējamie riska faktori, iespējams tieši tāpēc gandrīz puse aptaujāto slimo ar sirds asinsvadu saslimšanām.
11. Pārsvarā informācija informācija par sirds asinsvadu saslimšanas riska faktoriem tiek saņemta no televīzijas, laikrakstiem un žurnāliem, bet tikai neliela daļa saņēm informāciju no ārstiem, kas kavē daudz efektīvāko individuālo pieeju.
12. Neskatoties uz to, ka tikai puse aptaujāto ir informēta par sirds slimības riska faktoriem, lielāka daļa tomēr domā par dzīves veida mainīšanu, procentuāli visvairāk izvēloties smēķēšanas un alkohola lietošanas pārtraukšanu.
13. Tikai puse no respondentiem veic fizīskus vingrinājumus, kas labvelīgi ietekmē uz viņu sirds asinsvadu sistēmu un tās ir pirmais solis, lai veiktu sirds asinsvadu saslimšanas profilaksi.
14. Ievērot riska faktoru profilaksi aptuveni vienlīdzīgi kavē sociālā vide un vēlmes trūkums kaut ko mainīt un vienkārši laika trūkums.
15. Lielāka daļa respondentu uzskata, ka tikai vēlme būt veselam, ietekmē cilvēku apzināties un mainīt savu dzīves veidu.
…
