Sirreālisms, tā izpausmes mākslā. S.Dalī, M.Ernsta, H.Miro daiļrades īss raksturojums

Maizes rikas autorei šķiet arī kā realitātes metafora. Maize (jeb realitāte) cilvēkam ir svēta, svarīga no laika gala, bez tās nevar izdzīvot (pilnvērtīgi izdzīvot var tikai realitātē). Arī mākslā realitāte ir galvenā būtība, kurā implicējam savus uzskatus par tās nozīmību. Piemēram, jau agrīnajā mākslā cilvēks caur maģisko praksi centās iespaidot vidi sev apkārt – cilvēks redz, sajūt realitāti un grib to izmainīt caur mākslu. Toties renesansē realitāte vairs nav gana laba, un katram ir pienākums dzīvot pseido-laikmetā, slavinot svešas vērtības – mākslinieks redz, dzīvo realitātē, bet mākslā to sagroza. Romantismā mākslinieks redz realitāti tikai caur jūtu prizmu – mākslinieks intuitīvi izzin dabu, saprotot, ka objektīvajā nevalda brīvība. Tad nāca reālisms, kuram bija apnikušas visas šīs izvirtības, tas centās atveidot vidi tādu, kāda tā ir – mākslinieks redz vērtību realitātē. Bet šeit, sirreālismā, nav labi ne ievērot realitāti, ne to noliegt, ne sagrozīt, svarīgāk ir pacelties tai pāri, mainīt skatījumu uz lietām. Caur subjektīvo var sasniegt neiedomājamas virsotnes, kuras paceļas pāri realitātei, ļaujot skatīt esamības patiesāko būtību – par mums pašiem. Pat ja sirreālisma pasaulē apkārt maizei ir neizprotams tukšums, tālumā tikai sagrozīti tēlu uzplaiksnījumi, tā vienalga ir svarīgāka, jo caur to projicējam savu iekšējo uztvērumu.
Patiesībā, ikviens no mums ir pa kripatiņai sirreāls…
…