Sistemātiska teritorijas apskate. Ventspils 2005.gadā

Ventspilī, tāpat kā citur, autotransports ir viens no lielākajiem gaisa piesārņotājiem. Kopš 1992. gada reģistrēto automašīnu skaits arvien pieaug, un vislielākais piesārņojums, protams, ir pilsētas centrā, tomēr gaisa piesārņojums Ventspilī ir mazāks nekā citās Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī un Jūrmalā. Metālu saturs pilsētas gaisā ir neliels, bet vielas, kas visvairāk ietekmē gaisa piesārņojumu, ir oglekļa oksīds (CO) un slāpekļa dioksīds (NO2).
Ventspils pilsētā pastāv vienota notekūdeņu savākšanas sistēma – centralizētajos kanalizācijas tīklos nonāk gan sadzīves un saimnieciskie, gan ražošanas notekūdeņi, gan daļēji lietus ūdeņi, kas tiek novadīti uz bioloģiskajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.
Kopš 1999. gada dzeramais ūdens tiek iegūts tikai no artēzisko urbumu kompleksa "Artēziskā –1" Ventspils rajona Tārgales pagasta Ogsilā.
2005. gadā tika iegūts 3182 tūkst. m³ pazemes ūdens, t.i. vidēji 10866 m3/dnn. Salīdzinājumā ar 2004. gadu pazemes ūdens patēriņš palielinājies par 103 tūkst. m³.
Sadzīves vajadzībām 2005. gadā tika izmantots ap 80% no visa iegūtā pazemes ūdens apjoma, salīdzinājumā 2004. gadā – 88%. Ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšana un norēķināšanās par katrā mājsaimniecībā reāli patērēto ūdens daudzumu izrādījās ļoti efektīvs ūdens taupīšanas motivators.…