Slimība, kas daudzos izsauc neizpratni, bieži izraisa nepamatoti nosodošu attieksmi un uz tās balstītu mītu veidošanos. Šo slimību sauc – šizofrēnija.
Attieksmi pret šizofrēniju labi ilustrē sabiedrībā valdošā attieksme pret veselību un slimībām vispār. Dažādās valstīs, atkarībā no to kultūrvēsturiskajām tradīcijām, ir atšķirīga attieksme pret veselību un tās problēmām. Ja Austrumos slimības diagnoze tiek uztverta kā iespēja mainīties pašam un tā rezultātā mainīt savu dzīvi, tad Rietumu sabiedrībā to biežāk izjūt kā nolemtību un aizmirst par paša cilvēka lomu slimības izcelsmē, ārstēšanas procesā un iznākumā. Ja Austrumu kultūrās neeksistē jēdziens «izārstējamas un neārstējamas» slimības, tad Rietumos šos terminus bieži lieto, lai raksturotu situāciju – ir/nav iespējams slimību izārstēt ar zālēm.
Dzīvojot apstākļos, kur arvien lielāka loma tiek piešķirta materiālām vērtībām, ķermenis tiek uztverts atdalīti no psihes, cilvēka ārējā pasaule tiek pētīta arvien smalkākos līmeņos, bet par iekšējo – jūtu pasauli – nereti tiek piemirsts, noliedzot tās lomu cilvēka un sabiedrības dzīvē. Tā rezultātā tiek zaudēti un paliek neizmantoti tie resursi, kas atrodas katrā cilvēkā. Ārstējot slimību, pazūd pats cilvēks.…
