No grieķu shizo- saskaldu - psihiska slimība. Prāts ir sadalīts, tādēļ nav personības kā veseluma vienības. Tā ir Super-Es un novirzes monitora immanence (izpausme), kura kļūst par direktīvu attiecībā uz egoisku personības struktūru un uzstājas kā "Es" spēcīgākā zona. Šizofrēniķis vai nu neapzinās savu izkropļoto zonu vai cenšas to apslēpt zem maldīga, fiktīva brieduma.
Ar eksistencionālo šizofrēniju saprot cilvēka apziņas pseidoevolūciju sistēmu telpā, ar pakāpenisku iespējas izzināt dzīvi un mijiedarboties uz to zudumu: apziņa ir atrauta no Esamības, un cilvēks bezapziņas līmenī kļūst par mehāniskās apziņas nesēju.
…Šizofrēnija - paslēpes izdomātā pasaulē…
Kā rodas šizofrēnija? Vēl joprojām uz šo jautājumu psihiatri nav atbildējuši, lai arī pēdējās desmitgades laikā ir veikti daudzi pētījumi par to, kas notiek šizofrēnijas slimnieka smadzenēs slimības laikā.
Speciālisti uzskata, ka iespēju saslimt ar šizofrēniju ietekmē vairākas lietas: pirmkārt, tā ir pārmantojamība, kaut kāda noteikta gēnu kombinācija, kas nosaka galvas smadzeņu nepareizu funkcionēšanu, otrkārt – tā ir apkārtējās vides ietekme. Ja cilvēkam ir šī noteiktā gēnu kombinācija, stresi, sociālās problēmas var palielināt risku saslimt ar šizofrēniju.
Ar šizofrēniju slimo 1% iedzīvotāju neatkarīgi no valsts sociāli ekonomiskā stāvokļa, rases vai klimata. Šizofrēnijas simptomi izpaužas murgos, halucinācijās, nespējā just un paust emocijas, nespējā pieņemt lēmumus, bezmērķībā.
„Teorētiski katrs 100-ais cilvēks var saslimt ar šizofrēniju. Ne es, ne jūs, mēs nezinām, kam tas būs lemts. Jā, ir atsevišķas norādes, kas varētu liecināt, ka kādam cilvēkam ir lielāks risks saslimt, taču tās nav absolūtas, tāpēc un pat veicot 1000 cilvēku aptauju, mēs nevaram apgalvot, lūk, šis cilvēks saslims ar šizofrēniju,” saka psihiatrs Elmārs Rancāns.…
