Viduslaikos šizofrēnijas slimniekus sauca par burvjiem un dedzināja, mūsdienās atklāta sakarība, ka šī slimība bieži piemeklē ģeniālus cilvēkus. Austrumos slimības diagnoze tiek uztverta kā iespēja mainīties pašam un tā rezultātā mainīt savu dzīvi, bet Rietumos to biežāk izjūt kā nolemtību.[3]
Šizofrēnija ir viena no izplatītākajām psihiskajām slimībām, tās cēloņi līdz šim nav pilnīgi noskaidroti. Vārds «šizofrēnija» tulkojumā no grieķu valodas nozīmē «psihes sašķelšanās» un atspoguļo šīs slimības raksturīgāko īpašību. [4]
Šizofrēnija ir viena no vistraģiskākajām un noslēpumainākajām psihiskajām slimībām. Parasti tā uzbrūk jaunībā un varbūt pusi no šiem cilvēkiem vēlākā dzīvē vairāk vai mazāk invalidizē. Pētījumi par šizofrēnijas cēloņiem un ārstēšanu mūsdienās tomēr cerības palielina. Šizofrēnijas diagnozē tiek ietilpināti atšķirīgi traucējumi, kam atšķirīgi cēloņi un prognoze, tādēļ arī ārstēšanas uzdevumi ir dažādi.
Šizofrēnija diagnosticēta apmēram 50 000 cilvēkiem Zviedrijā, un tā ir viena no nopietnākajām slimībām valstī.
Šizofrēnijas sākšanās ir traģēdija gan pacientam, gan viņa tuviniekiem, tomēr šizofrēnijas diagnostikai, ārstēšanai un slimnieka aprūpei tiek atvēlēts daudz mazāk līdzekļu nekā akūta sirds infarkta vai jauniešu diabēta gadījumā. Nav šaubu, ka materiālie līdzekļi prognozi uzlabotu, un šī attieksme jāmaina vistuvākajā laikā.[1; 257 lpp]…
