3. Antropogēno faktoru ietekmes raksturojums.
Vietējo iedzīvotāju saimnieciskā darbība būtiski teritoriju nav ietekmējusi, teritorijā pēdējo 10 – 15 gadu laikā samazinājusies lauksaimnieciskā aktivitāte, par ko liecina pļavu aizaugšana, kā arī lauksaimniecībai piemēroto zemju apaugums ar krūmiem. Karsta procesus nosaka ģipša šķīdība, kas ir atkarīga no ieža porainības un plaisainības, kas nosaka ūdeņu caurplūdes iespējas. Porainību savukārt veicina cilvēka darbība (ēku, ceļu būvniecība, ūdenskrātuvju izveide, pazemes ūdeņu sūknēšana, minerālūdeņu un dūņu ieguve, īpaši – lauksaimniecība, jo tehnika ietekmē lauku līdz 10 reizēm gadā. Palielinoties cilvēka ietekmēm varētu tikt veicināti karsta procesi. Viens no šādiem piemēriem ir Lietuvā, Biržu reģionā, kur pierādīts, ka cilvēka darbības ietekmē pēdējo septiņu astoņu gadu laikā karsta procesi tur būtiski aktivizējušies, sasniedzot 60 līdz 80 jaunas kritenes gadā (Klīvs, Ē.).
4. Ekosistēmas ilgtspējīgās attīstības aizsardzības problēma
Lai nodrošinātu ekosistēmas ilgtspējīgu attīstību būtu jāinformē un jāizglīto sabiedrība par karsta procesu unikalitāti. Plānojot tūrisma vietas būtu jāizstrādā īpaši ierīkotas takas, kas būtu drošas tūristiem, tādējādi neapdraudot to veselību un neietekmētu arī karsta procesu attīstību. Teritorijā būtu nepieciešams rūpīgi izvērtēt lauksaimniecības tehnikas izmantošanu, veikt rūpīgi pārdomātu būvniecība, kas iekļauj smalkas ģeoloģiskās izpētes, lai noskaidrotu vai māja būvniecība teritorijā būs droša tās potenciālajiem iedzīvotājiem. Tomēr ģeoloģe Vilma Venska atzīst, ka par spīti zinātnes attīstībai, arī mūsdienās paredzēt vietas, kur veidosies jauni izskalojumi, ir ļoti grūti. Pat ja apseko ar zinātniskām metodēm (radiolokācijas zondēšanu) noteikto teritoriju un konstatē, ka pazemes tukšumu tur nav, tie pēc laiciņa var tomēr izveidoties atkal (Lipska, 2007). Lai saglabātu vērtīgos meža biotopus jāaizliedz to izstrāde. Tā kā karsta kritenes pieskaitāmas viegli ietekmējamām un jutīgām teritorijām, tad īpaši būtu jādomā par karsta teritoriju aizsargātību pret dažāda veida piesārņojuma draudiem. Lai saglabātu vērtīgos pļavu biotopus, nepieciešama to pļaušana un ganīšana, tādējādi saglabājot teritorijas ainaviskās vērtības un kavējot augu sabiedrības nomaiņu ar citām, mazvērtīgākām sugām.
…
