Šodien kosmetoloģiju varētu definēt šādi: tā ir māksla un zinātne, kā arī prasme cilvēkā aprūpēt skaisto (daiļo, smukumību). Kosmetoloģijas jēdziena saturu veido estētikas, ētikas, medicīnas un veselības aprūpes nozaru un to disciplīnu devums kosmetoloģijai par skaisto – smuko un nesmuko. Kultūrvide vienmēr bija ciešā saskarsmē ar skaistumkopšanu un medicīnu. Priekšstatu par skaisto veidoja populāras personības, kuru teiktais sabiedrībā plaši izplatījās. H. Heine teicis, ka viņš cilvēkā saskata tikai vienu skaistumu – veselību. Ārsts un rakstnieks A. Čehovs norādīja, ka cilvēkā visam jābūt skaistam – uzvedībai, apģērbam un ārējam izskatam. Sabiedrības garīgās pasaules veidotāji, cits citu papildinot, rada priekšstatus par harmoniju, skaistuma standartiem, uzvedības kultūru un eleganci, kas daudzus vainagoja ar uzvarām pie darba devēja. Priekšstati par skaisto un veselību, tāpat kā par varu, slavu, bagātību, nabadzību un nesmukumu, kā arī citām cilvēka dzīves izpratnēm ir atkarīgi no laikaposma, kurā dzīvojam, un kultūrvēsturiskā konteksta. Visos laikos austrumu un rietumu kultūrās skaistuma noslēpumi iet rokrokā ar veselību. Skaistu cilvēku kultūras un veselības vērtību apzinātāji augstu vērtēja visos laikmetos. Kas uzskatāms par smuku un nesmuku, veselu un slimu cilvēku, lielā mērā ir atkarīgs no priekšstatu sistēmām un eiropeiskās domāšanas, kas balstās uz duālismiem. Skaistā un daiļā jeb smukā izpratne saistīta ar atsevišķās valstīs dzīvojošo nacionālo grupējumu mentalitāti, kas savijas ar priekšstatiem, mītiem un reliģijām (jo reliģija ir kultūras substance). (skat. Izmantotās literatūras sarakstā 6.avotu)
…