Skandināvijas sāmu kultūra: etnoloģiskais portrets

Problēma un aktualitāte - Pēdējā desmitgadē etnisko mazākumtautību kultūras savdabīguma saglabāšanas temats aktīvi tiek apspriests dažādos kontekstos – zinātniskos pētījumos, problēmpublicistiskos apcerējumos, politiskās diskusijās un mākslas daiļradē. Acīmredzami, ka mūsdienu kultūras situācijā arvien grūtāk stāties pretī masveida kultūras standartizācijai un "rietumu civilizācijas" universālo normu diktātam. Tradicionāla kultūra, par spīti savai konservatīvai dabai, arī tiek pakļauta izmaiņām, bet dažreiz šīs izmaiņas, diemžēl, noved pie pakāpeniskās izmiršanas. Skandināvijas sāmu kultūra šajā gadījumā ir viennozīmīgs piemērs. Salīdzinoši skaitliski nelielā etniskā grupa, vēsturiski iesakņojušies mūsdienu Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas iedzīvotāji, pakāpeniski citu etnosu spiediena dēļ, pārvērtās marginālā grupā bez valstiskuma iespējas. Tomēr sāmiem līdz pat 20. gadsimtam izdevās saglabāt savu nemainīgo, tradicionālo dzīves uztveri, garīgo kultūru un valodu. Kultūras identiskuma saglabāšanas pieredze grūtos politiskos, asimilācijas apstākļos un radikālas dzīves iekārtas maiņas gadījumā (pilsētnieku dzīves tēla izveide) ir interesanta gan no vēstures, gan mūsdienu kultūras situācijas skatu punkta.
Bakalaura darba mērķis - Izcelt un raksturot Skandināvijas sāmu kultūras īpatnības. Dotā mērķa sasniegšanai tika veikti šādi uzdevumi:
sniegt vēsturiski izveidojušos sāmu etnosa apskatu Skandināvijā, raksturot antropoloģijas un sāmu valodas tipoloģiskās īpatnības;
formulēt sāmu tradicionālās dzīves iekārtas galvenās iezīmes;
raksturot sāmu tiesisko stāvokli mūsdienu Skandināvijā un daļēji apskatīt Zviedrijas sāmu sabiedrisko darbību;
izstrādāt tūristisku projektu, kas iekļauj Zviedrijas sāmu kultūras mantojumu tūrisma kultūras sfērā .…