Mūsdienās skeners kļuva par plaši pielietojamo rīkuattēlu digitizācijā, jeb attēla parveidē no drukataciparu formatā. Pastav dažādi skeneru veidi: Plakanais skeners: attēlu saturoša vide (loksne: papīra, kartona, plastika utml) tiek ievietota skenerī, un tur atrodas nekustīgi. Šinī gadījuma kustīga ir skenera galva.
Padeves skeners: atšķirībā no iepriekšēja skeneru tipa šīm tipam skenera galva paliek nekustīga,, bet kustas pats attēla medijs. Tātad, šim medijam jābūt standarta bezuma, vai standarta cietības (elastības). Ar tādiem skeneriem parasti ciparizē dokumentus, vai uz papīra izdrukātos attēlus.
Roku skeneri. Šos skenerus jātūr rokā skenēšanas procesā. Tas nozīme, ka tajos vispar nav kustīgo detaļu, un lietotajam pašam ir jākustina skeners virs dokumenta lai to noskenet. Tadem skeneriem parasti nepiemīt laba skenēšanas kvalitāte, bet tos var pielietot, piemēram, ja vajag ātri noskenēt kaut kādu uzrakstu, vai teikumu tekstā.
Bungu skenerus plaši pielieto poligrafijā. Tie ir slaveni ar savu skenāšanas precizitati un attēla smalku pārveidi. Tie pielieto Foto Elektronu Pavairotāju (FEP) tehnoloģiju. Pielietojot FEP, dokuments, kurš jāskenē tiek novietots uz stikla cilindra, dokuments tiek apgasimots no lejas, un atspulga tiek sašķelta trīs staros, katrs no kurem iet caur savu filtru, un nonāk fotopavairotajā, kur tiek pārveidots elektriskajā signālā. No augšminētiem filtriem viens laiž cauri tikai sarkanu, otrs – zaļu un trešais - zilu gaismu. (RGB palette).
…
