Šķidro notekūdeņu utilizācija

Utilizācija – [fr. utilisation; lat. utilis – derīgs] ražošanas un mājturības atkritumu izmantošana par jaunu ražojumu izejvielām.

Pēc notekūdeņu rašanās veida notekūdeņus iedala četrās grupās. Tie ir -
sadzīves notekūdeņi;
ražošanas notekūdeņi;
lauksaimniecības notekūdeņi;
nokrišņu notekūdeņi.

Sadzīves notekūdeņi veidojas, cilvēkiem ikdienā dažādos veidos izmantojot dzeramo ūdeni. Tie ir visi tie ūdeņi, kuri, dažādi izmantoti, galu galā nonāk kanalizācijā. Tie parasti satur 60-80% organisko piemaisījumu, kas notekūdeņos nonāk kā gaļas un augu šķiedras, eļļas un cilvēku fizioloģiskie izdalījumi. Neorganiskie piemaisījumi ir smiltis, dubļi, minerālsāļi, skābes, sārmi u.c. Šajos notekūdeņos ir arī ļoti daudz mikroorganismu. Sadzīves notekūdeņos esošās organiskās vielas, nonākušas upē, veicina ūdens augu attīstību - līdz pat upes pilnīgai aizaugšanai. Ar notekūdeņiem upē nokļuvušie mikroorganismi var izraisīt saslimšanu ar dažādām slimībām. Sadzīves notekūdeņi parasti ir gaiši pelēkā krāsā, duļķaini un ar purva smaku, kamēr tie ir svaigi. Melni pelēka krāsa un sērūdeņraža smaka ir ierūgušiem notekūdeņiem. Citas krāsas vai smakas norāda uz ražošanas notekūdeņu klātbūtni.…