Studiju darba mērķis ir izpētīt škīrējtiesu nozīmi tiesvedībā, to mērķus, tiesisko regulējumu, kā arī atšķirības no valsts tiesām.
Lai sasniegtu studiju darbā izvirzīto mērķi, noteicu uzdevumus: padziļināt teorētiskās zināšanas šķīrējtiesu darbības jomā, izpētot normatīvos aktus, kas ir saistīti ar šķīrējtiesu darbību un regulē tās; sniegt vispārēju apskatu par šķīrējtiesām Latvijā, to veidiem, darbību; izpētīt šķīrējtiesu lomu mūsdienu tiesvedībā, kā arī atrast atšķirības no valsts tiesām.
Juridiskajā zinātnē šķīrējtiesa tiek uzskatīta par vienu no ārpustiesas personu tiesību un interešu aizsardzības veidiem.1
Tiesības uz taisnīgu tiesu ir pieskaitāmas pie nozīmīgākajām personas pamattiesībām. Šo tiesību attīstības pakāpe lielā mērā uzskatāma par priekšnoteikumu, lai persona spētu īstenot vai aizsargāt citas konstitūcijā vai likumos noteiktās tiesības. Tēlaini izsakoties, iespējams apgalvot, ka minētās tiesības ir pārējo tiesību nodrošināšanas “atslēga”.2
Demokrātiskas un tiesiskas valsts raksturīga iezīme ir tā, ka personām tiek dota izvēles brīvība savu tiesību aizsardzībai. Uzliekot galveno lomu fizisko un juridisko personu aizskarto un apstrīdēto civilo tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesām, valsts tai pašā laikā pieļauj alternatīvu tiesas aizsardzībai. Mantisko un citu civiltiesiko strīdu pusēm ir tiesības, savstarpēji vienojoties, vērsties šķīrējtiesā.3
Arvien populārāka kļūst šķīrējtiesu izmantošana civiltiesisko strīdu izšķiršanā, jo šķīrējtiesas process, salīdzinot ar procesuālo kārtību valsts tiesā, ir vienkāršāks un ātrāks.
Šķīrējtiesa ir nevalstiska jurisdikcijas institūcija, kuras tiesnešu sastāvu strīda izšķiršanai formē pašas civillietas puses. Tāds šķīrējtiesas veidošanas princips neietekmē tās neatkarību un objektivitāti. Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei.
Šķīrējtiesas nolēmumiem jābūt likumīgiem un pamatotiem. Strīdu izšķiršana šķīrējtiesās nav uzņēmējdarbība.1
No 2005.gada 1. aprīļa, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk tekstā – Uzņēmumu reģistrs) saskaņā ar grozījumiem Latvijas Republikas Civilprocesa likumā un pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem uzsāka šķīrējtiesu reģistrāciju, ko iepriekš veica Latvijas Republikas Tieslietu ministrija (turpmāk tekstā – Tieslietu ministrija). Jaunā kārtība arī paredzēja, ka esošajām šķīrējtiesām jāpārreģistrējas Uzņēmumu reģistrā līdz 2005.gada 15.augustam.2
Studiju darbs sastāv no septiņām nodaļām. Pirmajā nodaļā ir aplūkots šķīrējtiesas jēdziens, to veidi, otrajā nodaļā ir aprakstīts šķīrējtiesu sastāvs, trešā nodaļa ir par šķīrējtiesu līgumiem, to nozīmi, ceturtajā nodaļā ir aplūkots šķīrējtiesu reglaments, piektajā nodaļā ir apskatīti šķīrējtesu nolēmumi, to izpilde, sestā nodaļa ir veltīta šķīrējtiesu reģistrācijas kārtība un pēdējā – septītajā nodaļā ir aplūkota šķīrējtiesu loma tiesvedībā un atšķirības no valsts tiesām.
Rakstot studiju darbu, tika izmantota juridiskā literatūra, normatīvie akti, kā arī internet resursi.…
