Skola un izglītība Latvijā apgaismības laikmetā

Hernhūtiešu kustība Vidzemē
Apgaismības ideju paudēji Latvijā 18. gadsimtā bija vācieši. Zināma ietekme latviešu zemnieku izglītībā bija piētismam. Tas kā luterisma paveids izplatījās Vidzemē. Piētisma ideju iedvesmoti, vairāki muižnieki sāka atvērt skolas saviem zemniekiem. Tomēr visumā piētisms vietējos zemniekus skāra maz.
Vācu mācītāji luterisma nostiprināšanai zemnieku vidū aicināja palīgā hernhūtiešus (reliģiski sabiedriskās kustības pārstāvji 18. gs. Vidzemē). To darbība izbeidzās 19.gs. 70.-80.gados. Hernhūtisma ideologs bija N.Cincendorfs.
Hernhūtisma būtība: cilvēkam jāveido tiešs dialogs ar Dievu bez baznīcas starpniecības. Morālie ideāli veidojās paša cilvēka sirdsapziņā, nevis no ārienes uzspiestas ideoloģijas ietekmē. Rīcība pēc sirdsapziņas ir augstāka par rīcību pēc pavēles. Dieva priekšā visi cilvēki ir vienādi. Katram cilvēkam jāizkopj sava personības identitāte. Hernhūtiešiem galvenais ir pārdzīvojums par piederību kristietībai.
Hernhūtisma sludinātāji izturējās pret latviešu zemniekiem kā līdzīgi pret līdzīgiem. Tas ietekmēja protesta garu vietējos iedzīvotājos, kas izpaudās J.Ķikuļa, J.Peitāna, J.Ruģēna rokrakstu literatūrā. Var pieņemt, ka hernhūtisma kustība latviešiem bija garīgās atmodas priekšvēstnesis. L.Adamovičs uzsvēra, ka latviešu zemnieki, ja arī nesaprata, tad, mazākais, neapzinīgi juta, ka viņu brāļu draudzēs līdz ar reliģisko pilndzīvi un augstākiem tikumiskiem centieniem iemiesots liels sabiedrisks un tautisks spēks.…