1. Latviešu dzejas attīstība 21. gs.
Jauns gadsimts – jaunas iespējas. Notiek attīstība presē, televīzijā, parādās jaunas sazināšanās tehnoloģijas. Tas viss arī ietekmē rakstniecību un tās attīstību. Bet, lasot vairāku literātu domas, secinu, ka rakstniecība arvien vairāk kļūst par amatu, literārs darbs ir prece, kas ir jāpārdod. Cilvēkiem arvien svarīgāka kļūs materiālā puse.
Notiek starptautiska sadarbība starp citu valstu literātu organizācijām.2000. gada maijā noritēja ļoti nozīmīgs starptautisks projekts Literatūras ekspresis Eiropa 2000. [3,3] Latvijas Republikas vēstniecībā Maskavā notika Māra Čaklā, Amandas Aizpurietes un Ronalda Dobrovenska dzejas vakars. Amanda Aizpuriete un Māris Čaklais lasīja dzejoļus no saviem jaunākajiem dzejas krājumiem.
Literatūras ekspreša sekmīgā aizvadīšana Latvijā bija arī papildus stimuls – gan ārzemju draugiem, gan mūsu valsts institūcijām – ar labvēlību raudzīties uz 2001. gada lielo projektu III Eiropas dzejas apaļo galdu. Vēstules, personiskās tikšanās un preses ziņas mudināja arī turpmāk Latvijā rīkot līdzīga rakstura forumus. [3 ,4]
Starptautisko kontaktu aspektā svarīgi pieminēt arī 2001. gada 24. un 25. martā Lielupē notikušo otro Jauno Franču literāro tulkotāju konkursu. To organizēja Latvijas Rakstnieku savienība kopā ar biedrību Latvija – Francija. Tā kļuvusi par tradīciju un pamudinājumu arī citu valodu jaunajiem tulkotājiem.
Blakus tradicionālajai kopdarbībai Eiropas Rakstnieku kongresā, Triju jūru rakstnieku padomē un Baltijas rakstnieku padomē attīstās arī jaunais Ziemeļvalstu projekts “Baltijas aplis”, kura ierosinātājs bija Andris Akmentiņš.
Lielāko darbu daudzums ciešām un dzīvām saitēm saistīts ar Latvijas kultūras institūcijām, masu medijiem, cilvēkiem. Rakstnieku namā aizvadītajos divos gados notikuši vairāki desmiti sarīkojumu, lielākā daļa – ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu, tātad rakstnieki ir saņēmuši arī atlīdzību.
2001. gada 26. janvārī aizsākās gluži jauna rakstniecības tradīcija – Latvijas Rakstnieku savienības un Kultūrkapitāla fonda “Literatūras gada balvas” svinīga pasniegšana. Pirmās mūža balvas saņēma Imants Ziedonis un Ābrams Feldhūns. [3,5]
“Literatūras gada balvu” 2003.gadā dzejā saņēma Inese Zandere.
2005. gadā “Literatūras gada balvu” saņēma Jānis Rokpelnis par dzejoļu krājumu „Vārti”, kas iekļauts grāmatā „Dzeja” (Atēna, 2004).
“Literatūras gada balva 2006” dzejā piešķirta Pēteram Brūverim par dzejas krājumu “Aiz stikla”.
2007. gada laureāts dzejā bija Žebers "Šnabji/Blaknes” ( Neputns), nominēti bija arī Knuts Skujenieks „Mūsu dzīve nokalpotā” un Ieva Rupenheite „Melnas krelles”.
2001. gada dzejas daudzums liecina, ka nopietni strādājuši kā dzejnieki un atdzejotāji, tā arī grāmatizdevēji. Iznāk dzejnieku kopotie raksti, gan autoru, gan tematiskās izlases, ir “Dzejas diena 2001”, dzejas darbu atdzejojumi angļu, krievu, ukraiņu valodā. [3,25]
2002. gadā literātu darbs ir tikpat ražens kā iepriekšējie gadi. Tiek turpinātas iesāktās tradīcijas. Notiek konkursi, kuros dzejnieki lasa vēl nepublicētus manoskriptus. Tiek izdoti nelieli, latviešu tautai mīļi, dzejnieku darbi – Veidenbauma, Aspazijas, Poruka dzejas izlases.
Preses nama balvu iegūst Edvīna Raupa dzejoļu krājums “Uzvāri man kaut ko pārejošu” un Ulda Bērziņa “Maijs debešos” . Jaunums ir autoru komentāri, kuri it kā paplašina dzejas tekstu. Jura Kronberga “Notikumu apvāršņi”, Ulda Bērziņa “Maijs debešos”, Andra Akmentiņa “Maigi, gari rīti” ir autoru rakstītas piezīmes atsevišķiem dzejoļiem, kas it kā parāda dzejoļa teksta rašanās procesu. Dzeja ir kā savdabīgs, filozofisks apziņas fenomens. Jutekliskums, kas izteic pašu eksistenci. Tagadnes personificēšana. Es – Tu, galvenie temati dzejā. Ar emocionālu tiešumu, sarunvalodas izteicieniem, savdabīgu ritmu, salīdzinājumiem tiek izspēlētas dažādas situācijas.
…
