Secinājumi
Darbā tiek aprakstīta uztura neievērošana un ēdināšanas problēmas. Darbā izvirzītos mērķus un uzdevumus izdevās sasniegt. Lai pierādītu hipotēzi, ka skolēnu ēdināšana atbilst veselīga uztura normām, tika veikta aptauja, izmantojot anketas skolēniem. Tika noskaidrota skolēnu ēdināšanas atbilstība veselīga uztura normām. Pētījumā daļēji apstiprinājās izvirzītā hipotēze, daļa no respondentiem neievēro veselīga uztura normas.
No aptaujas rezultātiem ir redzams, ka 50% no skolēnu, labāk izvēlas neveselīgu uzturu, jo viņi vairāk dot priekšroku neveselīgai pārtikai, kaut arī bija daži jautājumi, kuros viņi atbildēja, ka lieto veselīgu pārtiku.
Mūsdienās skolēnu dienas pirmā puse ir ļoti intensīva. Agrā rīta brokastu laiks tiek pavadīts gultā vai pie datora, jo liekas, ka ēst negribas. Pirms iziešanas no mājas viņi cenšas ātri apģērbties, sakārtot somu, izpildīt pēdējos mājas darbus. Šī iemesla dēļ diena sākas bez brokastīm. Brokastu neievērošana var novest pie nevēlamām sekām. 46% respondentu neēd no rīta brokastis, 40% -dažreiz ēd brokastis un arī pētījuma rezultāti parāda, ka skolēnu brokastu ēdienkartē dominē sviestmaizes ar tēju un arī dažādi saldumi, bet putrām un dārzeņiem priekšroku dot tikai neliela daļa respondentu.
Pētījuma rezultāti liecina, ka 50% no aptaujātajiem respondentiem ir neapmierināti ar ēdiena kvalitāti skolā. Lielākai daļai skolēnu dārzeņi un augļi ir pieejami ne vienmēr, kas ir slikts rādītājs organisma attīstībai.
Skolēni bieži vien neizmanto pusdienu starpbrīdi siltām un veselīgām pusdienām. Aktīvais dzīves veids viņiem piespiež veselīga un silta ēdiena vietā iegādāties kādu bulciņu, hamburgeru, picu, cepumu, šokolādi, čipsu paku vai citus našķus. Jauniešiem ir nozīmīga pusdienu cena, jo skolēni vēlas ietaupīt, un šī iemesla dēļ viņi nopērk ieliek kādu bulciņu vai neēd vispār.
Vislielākajai maltītei ir jābūt pusdienām, kas pēc apjoma tikai nedaudz pārsniedz brokastis. Vienīgais laiks, kad viņi var paspēt kaut ko veselīgu pēc aktīvās dienas apēst ir vēlu vakarā, kuras ir tuvu pirms gulētiešanas.
Mūsdienās vidusskolēni ļoti maz laika velta ēšanai. Aktīvā dzīvesveida dēļ skolēniem ir iespēja slimot ar dažādām gremošanas traucējumu slimībām. Retākās no tām ir organiska rakstura slimības – gastrīts, duodenīts, kuņģa čūla. Bieži tās ir funkcionālās, kas nav saistītas ar kādu nopietnu slimību, un tām nav nepieciešama steidzīga terapija.
Uzturs ir viens no svarīgākajām sastāvdaļām mūsu organismā, jo, ja skolēni neēdīs samazināsies imunitāte pret slimībām. Savukārt pārāk daudz tauku, cukura un sāls ikdienas uzturā, kopā ar nepietiekamu enerģijas patēriņu var izraisīt svara pieaugumu, sirds saslimšanas, diabetu, insultu un citas slimības. Tāpēc sabalansēts un veselīgs uzturs bērnībā un pusaudžu gados ir ļoti svarīgs, jo pamatus veselīgai un turpmākai dzīvei, pozitīvi ietekmē veselību un labsajūtu.
…
