Viens no būtiskākajiem cilvēka domāšanas, pašizpausmes un pilnveidošanās līdzekļiem ir valoda, savukārt literatūra kā daudzveidīgs mākslas veids sekmē cilvēka jūtu pasaules pilnveidi, ētisko un estētisko vērtību izpratni. (1). Valoda ir līdzeklis, lai izteiktu sevi, savu attieksmi pret sevi, apkārtējiem, pret visu pasauli, lai uzņemtu informāciju, uzkrātu to, analizētu.
Kā norādīts “Valsts pamatizglītības standartos” valoda ir būtiska intelektuālajai, emocionālajai un sociālajai attīstībai. Valoda palīdz skolēnam apgūt visas svarīgākas prasmes – runāšanu, klausīšanos, lasīšanu, rakstīšanu.
Apgūstot valodas likumības un gudrības, skolēnam jāveic ilgs un grūts ceļš, bet šis process ir arī interesants, aizraujošs, tajā parādās skolēnu radošās spējas un talanti, kuriem ir jāpalīdz veidoties un attīstīties.
Gribas citēt Pestalocija vārdus:
“Spēki un dotumi laužas attīstīties, gars grib domāt, kāja – kustēties, roka – tvert, sirds – ticēt un mīlēt”. (2)
Diemžēl jāatzīst, ka mūsdienās daudzi skolēni grāmatas lasa arvien mazāk, noplicinās un nabadzīgāks kļūst mūsu skolēnu vārdu krājums, tas ir bagāts ar žargonismiem, barbarismiem un visādiem citiem –ismiem. Kādēļ tā notiek? Tam ir daudz iemeslu;
1) mūsu laikmeta modernās tehnikas – televizori, datori, mobilie telefoni – daudziem skolēniem aizstāj grāmatas. Mūsu laikmets ir tik bagāts ar informāciju, ka šajā varenajā informācijas jūrā mūsu skolēni ne vienmēr prot orientēties un izvēlēties to nepieciešamāko, vajadzīgāko.
2) savukārt zinām, cik ļoti piesārņota, cik ļoti tāla no literārās valodas bieži vien ir masu mēdiju valoda. Tā neveicina mūsu bērnu izpratni par skaistu, skanīgu latviešu valodu, bet piesārņo, noplicina to.
3) vecāku lielās aizņemtības dēļ daudzās ģimenēs arvien retākas kļūst ģimeniskas pārrunas par dienā veikto, piedzīvoto, tātad arī ģimenēs bērns nedzird un neapgūst prasmi veikli, pareizi, pilnīgi pastāstīt par to, ko jūt, neveidojas priekšstats par skaistu, skanīgu valodu.
…
