Latviešu valodas kā otrās valodas mācību priekšmeta programmā šobrīd galvenā nozīme ir skolēnu retorikas prasmju veidošanai. Šāda nepieciešamība rodas, pirmkārt, tāpāc, kā lai attīstītu skolēnu komunikatīvas prasmes, bet otrkārt, tāpēc, kā lingvālās personības attīstība ir ļoti nozīmīgs process (pilnvērtīgi dzīvot, brīvi sazināties, pārādīt sevi darba tirgū).
Starp daudziem LAT2 priekšmeta satura jautājumiem galvenā nozīme ir komunikatīvas kompetences un valodas kompetences attīstīšanai. Komunikatīvā pieeja šķir valodas kompetenci un komunikatīvo kompetenci, lai uzsvērtu atšķirību starp zināšanām par valodu un zināšanām, kas ļauj cilvēkiem interaktīvi un funkcionāli sazināties.
Skolēniem reizē ar komunikatīvo kompetenci tiek attīstīta arī valodas kompetence. Valodas kompetences pamatā ir runātāja zināšanas par valodu un prasme šīs zināšanas izmantot gramatiski pareizu izteikumu veidošanai (skaidri izrunāt visas latviešu valodas skaņas un un skaņu savienojumus, runā ievērot pareizu uzsvaru, izprast gramatikas likumības, lietot plašu vārdu krājumu u.c.).
Kursadarba mērķis – izanalizēt un apkopot visu iespējamo literatūru, kur ir aprakstīta skolēnu retorikas prasmju veidošanq un attīstīšana LAT 2 stundās.
Uzdevumi –
1)izanalizēt zinātnisko petījumu saturu, kur ir apskatītas problēmas par skolēnu komunikatīvu kompetenci veidošanu LAT 2 stundās;
2)izanalizēt zinātnisko pētījumu saturu, ku ir apskatītas problēmas par skolēnu retorikas prasmju veidošanu LAT 2 stundās.
Kursadarba zinātniski teoretisko bāzi veido:
Ignatjeva Larisa
Geikina Silvija
Gavriļina Margarita…
