Izglītība pamatoti tiek uzskatīta par to cilvēces darbības jomu, kas vistiešāk ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti un labklājību. Demokrātiskā un humānā sabiedrībā izglītības sistēmas galvenais uzdevums ir katra cilvēka spēju un viņa potenciāla pilnvērtīga attīstība, viņa sagatavošana mūžizglītības, radošai darba dzīvei un atbildīgai līdzdalībai sabiedrības procesos. Viens no sabiedrības procesiem ir komunicēšanās ar citiem cilvēkiem.
Bakalaura daba tēma ir „Skolēnu savstarpējā saskarsme sākumskolā”. Šādu tēmu izvēlējos, jo vēlējos dziļāk ielūkoties saskarsmē starp sākumskolas vecuma bērniem, vēlējos izzināt un izvērtēt, kādas tad īsti attiecības veidojas starp jaunāko klašu vecuma bērniem.
Mēs dzīvojam sabiedrībā, kura katrs cilvēks pastāvīgi atrodas saskarsmē ar citiem cilvēkiem. Saskarsme ar cilvēkiem un ārpasauli sākas jau ar bērna piedzimšanu. Tā veidojas pakāpeniski un turpinās visu mūžu.
Skola un ģimene ir tā vieta, kur skolēni mācās prasmi sadarboties. Prasmes skolēni apgūst līdzdarbojoties stundās un ārpusstundu aktivitātēs, strādājot pie projektiem. Skolā skolotāja un skolēnu saskarsme, kā arī audzēkņu pašu savstarpējās mij attiecības notiek katru dienu un skolotāja uzdevums ir palīdzēt skolēniem izkopt un pilnveidot saskarsmes un sadarbības prasmes.
Pētījuma objekts: saskarsme.
Pētījuma priekšmets: saskarsme starp skolēniem sākumskolā.
Pētījuma mērķis: izpētīt skolēnu savstarpējās attiecības sākumskolā un to uzlabošanas iespējas.
Pētījuma uzdevumi:
1)atlasīt un analizēt zinātnisko literatūru par pētāmo problēmu;
2)veikt praktisko pētījumu;
3)izstrādāt ieteikumus skolotājiem pozitīvas saskarsmes veidošanai sākumskolā;
4)veikt iegūto rezultātu un datu apstrādi, un analīzi.
Hipotēze: Ja samazināsies konfliktsituāciju iespējamība, skolotāja klasē radīs labvēlību atmosfēru, tad skolēnu savstarpējās attiecības veidosies pozitīvi.…
