Secinājumi
1. Izstrādājot šo darbu, noskaidrojām, ka skriešana nodrošina normālu organisma attīstību, pasargā organismu no daudzām slimībām un priekšlaicīgas novecošanās, kā arī dod možumu un paaugstina darba spējas. Fiziskā aktivitāte ir cilvēka organisma iedzimta nepieciešamība. Kustības palielina vielmaiņas procesu aktivitāti, kā rezultātā tiek stimulēta elpošana un asinsrite. Tās labvēlīgi ietekmē ikvienu orgānu sistēmu, tādējādi nodrošinot pilnvērtīgu organisma funkciju. Regulāra skriešana būtiski ietekmē jebkuru cilvēka organisma orgānu un uzlabo pilnīgi visu orgānu sistēmu darbību. Skriešanas nodarbības labvēlīgi ietekmē vispārējo veselības stāvokli : samazinās saslimšana ar saaukstēšanās slimībām, pazeminās asinsrites, elpošanas orgānu, un citu sistēmu ar vecumu saistīto slimību skaits. Izmainās arī subjektīvie rādītāji - uzlabojas garastāvoklis, paaugstinās darbspējas, izzūd galvassāpes un nepatīkamas sajūtas sirds apvidū, uzlabojas miegs, palielinās organisma norūdīšanās līmenis. Skriešanas kustības īpaši ietekmē skeleta muskuļu sistēmu, nervu sistēmu, elpošanas sistēmu, sirds – asinsrites sistēmu, gremošanas orgānu sistēmu, iekšējās sekrēcijas dziedzeru (endokrīno) sistēmu, izvadorgānu sistēmu. Skriešana attīsta vienu no cilvēka svarīgākjām fiziskajām īpašībām – izturību, kurai arī parastos ikdienas sadzīves apstākļos ir būtiska nozīme.
2. Lēnā skriešana ir ļoti efektīvs rehabilitācijas līdzeklis, jo lēna skrējiena laikā tiek intensīvi apasiņoti visi muskuļi un orgāni, kas veicina ātrāku atveseļošanos. Cilvēkam, kurš iepriekš ir sportojis, taču ir guvis kādu traumu, vislabākās zāles organismam ir lēns skrējiens. Lielākā daļa cilvēku, kuri regulāri nodarbojas ar sportu reti slimo, jo fiziska slodze nostiprina imūnsistēmu. Tomēr slodzei jābūt mērenai, nedrīkst nomocīt savu organismu ar pārāk lielu slodzi. Regulāra skriešana var novērst diabēta rašanos, bet cilvēkiem, kuriem ir diabēts, tā palīdz ārstēties.
…
