Cilvēka attīstība ir pakāpeniska. Pārmaiņas personībā saistītas ar pretrunām starp cilvēka jaunajām vajadzībām un vecajām iespējām. Šīs pretrunas atrisina personības jaunizveidojumi, kuru rašanās procesu sauc par krīzi. Cilvēka dzīvi no vienas krīzes līdz nākamajai sauc par vecumposmu.
Pusaudžu vecumposms no 11 līdz 15 gadiem ir ļoti sarežģīts vecuma periods, kura laikā lielā mērā norisinās cilvēka garīgā un fiziskā attīstība. Taču ļoti bieži šajā vecuma periodā netiek ievēroti nepieciešamie pamatnosacījumi, lai šis nozīmīgais cilvēka attīstības posms norisinātos pēc iespējas veiksmīgāk.
Darba autore izvēlējās apskatīt šo tēmu, jo uzskata, ka mūsdienās šī nevienmērīgās slodzes sadale ir ļoti aktuāls jautājums. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā pusaudži arvien vairāk laika pavada pie televizora un datora, bezmērķīgi spēlējot spēles un pavadot laiku internetā. Līdz ar to samazinās tik ļoti nepieciešamās fiziskās aktivitātes un laiks brīvā dabā. Tāpat arī pusaudžiem vairs neatliek laika sevis garīgai pilnveidošanai, piemēram, grāmatu lasīšanai. Otrs iemesls kādēļ darba autore izvēlējās apskatīt šo tēmu padziļināti bija tāds, ka pati autore bija nonākusi līdz pārslodzei šīs nevienmērīgās slodzes sadales dēļ.
Hipotēze – pārslodze, mazkustīgs dzīvesveids un nepietiekamas aktivitātes svaigā gaisā pusaudžu vecumposmā noved pie negatīvām izmaiņām fiziskajā un sociālajā jomā.
1.Pusaudžu vecumposma raksturojums
Pusaudžu vecumposms ir ļoti nozīmīgs vecuma periods. Lielākajā daļā informācijas avotu par pusaudžu vecuma periodu tiek uzskatīts cilvēks vecumā no 11 līdz 15 gadiem. Šajā vecumā norisinās milzīgas pārmaiņas gan cilvēka fiziskajā, gan garīgajā jomā. Tās ir tik lielas, ka šo vecuma periodu uzskata par krīzi. Tieši šīs krīzes laikā izveidojas cilvēks ar jaunām rakstura īpašībām un paradumiem, kas būs pamats pieauguša cilvēka raksturam.…
