Secinājumi
1. Smēķēšana rada draudus smēķētāja veselībai, īpaši slikti ietekmējot respiratoro sistēmu, sirds-asinsvadu sistēmu, kuņģa-zarnu traktu un ādu. Smēķēšana ir galvenais plaušu vēža riska faktors (savukārt plaušu vēzis Latvijā ieņem pirmo vietu starp onkoloģiskajām saslimšanām vīriešiem).
2. Tabakas dūmi kaitē ne tikai pašam smēķētājam, bet arī apkārtējiem, kuri kļūst par pasīvajiem smēķētājiem. Īpaši tas attiecināms uz ģimenes locekļiem. Citu cilvēku radīto dūmu ieelpošana var izraisīt jaundzimušo nāvi, elpceļu un vidusauss saslimšanas zīdaiņiem un bērniem. Bērni tiek pakļauti papildus riskam. Ja smēķē vecāki, tad pieaug varbūtība, ka smēķēs arī viņu bērni. 2004.gada 11.februārī zviedru pētnieki atklāja, ka bērniem, kuru vecāki smēķē ārpus mājām, svaigā gaisā, ir divreiz vairāk nikotīna visā organismā, nekā tiem bērniem, kuru vecāki nesmēķē.
3. Smēķētāja drēbes un mati piesūcas ar tabakas dūmiem, kas rada diskomfortu apkārtējiem cilvēkiem, darba kolektīvā, mācību iestādē. Īpaši slikti, ja smēķē mediķis – var gadīties, ka pacientam ir alerģija uz cigarešu dūmiem.
4. Tabakas lietošana ir milzu slogs ne tikai sabiedrības veselībai, bet arī pasaules finanšu sistēmai. Tabakas lietošana tiek uzskatīta par nopietnu draudu ilgstošai un reālai ekonomikas attīstībai. Tiek pierādīts, ka ne tikai smēķēšanas ierobežošana, bet arī tās pārtraukšanas veicināšana ir finansiāli izdevīga. Kāds britu ziņojums parāda, ka pasākumi, kas vērsti uz smēķēšanas atmešanu, ir starp visrentablākajiem medicīniskajiem pasākumiem kopumā (ieguvums robežās no 107 līdz 3622 angļu mārciņām gadā) (New England Journal of Medicine, 1998. gada 15. oktobris).
5. Ja kaut neliela daļiņa no šodienas 1,1 miljarda smēķētāju spētu atmest, ilglaicīgais veselības un ekonomiskais ieguvums būtu milzīgs.
…
