Snēpeles pagasts / Реферат / География мира / ID: 984703

Особые предложения 2 Открыть

5,49 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:984703

Автор: skops (7)

Оценка:

Опубликованно: 09.05.2007.

Язык: Латышский

Уровень: Средняя школа

Литературный список: 6 единиц

Ссылки: Не использованы

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Vēsture	1
	Pašvaldības pārvaldes struktūra	3
	Vēlēšanas	4
	Pagasta padomes, pastāvīgo komiteju un komisiju darba organizācija	5
	Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe	6
	Snēpeles pagasta padomes budžets	7
	Transports	12
	Zemes izmantošana	13
	Nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumi 2001. gadā	14
	Uzņēmumi, kas darbojas pagasta teritorijā	15
	Pagasta īpašumi	15
	Dabas liegumi, dabas objekti	15
	Kultūra un sports	15
	Iedzīvotāju izglītības līmenis	16
	Nodarbinātība, bezdarbs	16
	Saimnieciskās darbības vērtējums	17
	Lauksaimniecības zemes	19
	Dabas un kultūras mantojums	22
	Vides stāvoklis	22
	Informācijas apstrāde	23
	Iedzīvotāju attieksme pret pašvaldību	24
	Infrastruktūras objekti pašvaldības teritorijā	24
	Izmantotā literatūra	26

Фрагмент работы

Snēpeles pagasts ir viena no 19 Kuldīgas rajona administratīvajām vienībām un viens no 17 pagastiem. Snēpeles pagasta platība ir 77 km2 , iedzīvotāju skaits uz 01. 02. 2001. – 872.
Vēsturiski tagadējā Snēpeles pagasta teritorija atradās senās kuršu ķēniņvalsts Bandavas viducī. Tas redzams arī no mūsu vēstures senākajām rakstiskām liecībām.
Bandava pirmo reizi rakstos minēta Romas pāvesta sūtņa Alnas Balduina līgumā ar kuršiem 1229. gada 28. decembrī, Snēpele, toreiz saukta Pajulden, kā Bandavas sastāvdaļa – 1253. gada zemes dalīšanas līgumā, pēc kura to ieguvis Livonijas ordenis.
1428. gadā Pajuldi lēnī no Vācu ordeņa Kuldīgas komturejas saņēmis kāds Louwe Snepel un ierīkojis šeit savu muižu – Schnepeln. No tās acīmredzot arī radies pagasta tagadējais nosaukums.
Snēpeles pagastā atradās viens no Kursas seno valdnieku – kuršu ķoniņu brīvciemiem – Viesalgu ciems, kura zeme nekad nebija piederējusi vācu muižniekiem, un ļaudis bija brīvi no klaušām un nodevām. Viesalgu ciems beidzis pastāvēt 1929. gadā, kad Latvijas Republikas Saeima pieņēma likumu par Kuldīgas apriņķa brīvciemu sadalīšanu viensētās.…

Коментарий автора

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −3,98 €