2. Sociālā darba skolu dibināšana un attīstība
Saprotams, ka lai arī kādi sociālā darba modeļi un mehānismi pastāv noteiktā valstī, galvenā atbildība ir vērsta tieši uz sociālā darba skolām un organizācijām, kuras atbild par sociāla darba kvalitāti visā valsts mērogā. Šajā gadījumā sociālā darba skolu dibināšanu Vācijā veicināja samazinātā baznīcu un privāto organizāciju ietekme. Aktualizējās jautājums par vienotas nācijas veidošanu, kuras ietvaros bija nepieciešams sniegt palīdzību slimajiem un nespējīgajiem, māmiņām un nabadzīgajiem, kas 19. gs. sākumā bija problēma vairākās Eiropas valstīs.
Nabadzības un nespējīgo cilvēku ietvaros sākotnēji ideju par sociālā darba skolām attīstīja ebreju tautības sieviete Alise Salmona (Alice Salomon), kura iestājās par vienlīdzīgām sieviešu tiesībām un bija viena no feminisma piekritējām. Alise Salmona pēc vairāku gadu pieredzes brīvprātīgajā darbā, izvirzīja ideju par “sociālajām mātēm” (Ģeodige Mütterlichkeit), kuras varētu veikt nespējīgo cilvēku aprūpi, kam sekoja nepieciešamība pēc profesionālām sociālā darba studijām. Tā rezultātā 1908. gadā tika nodibināta pirmā sociālo sieviešu skola, kurā pirmo reizi tika piedāvātas profesionālas studijas sociālajā darbā. Palielinoties pieprasījumam pēc sociālajiem darbiniekiem, iepriekšminētā skola 1925. gadā pārtapa par Vācijas akadēmiju sociālo un izglītojošo sieviešu darbā, kas pārcietusi vairākus vēsturisko režīmu reformas un turpina izglītot jaunos sociālos darbiniekus arī mūsdienās.
…