Sociālā politika Eiropas Savienībā un tās piemērošana Latvijā

Katras valsts iedzīvotāju labklājības līmeni daļēji nosaka valsts piedāvātās sociālās garantijas, likumdošanas sakārtotība sociālajā sfērā, pietiekama finansēšana un pareizi organizēta pārvaldes institūciju shēma. Ir skaidrs, ka pat visattīstītākajās valstīs vienmēr dzīvos cilvēki, kas ir daļa sabiedrības, bet kuri objektīvo vai neobjektīvo iemeslu dēļ nevar nodrošināt sev pienācīgo dzīves līmeni. Pie šīs cilvēku grupas ir pieskaitāmie bērni, bāreņi, invalīdi, veci cilvēki, vientuļi cilvēki, kā arī narkomāni, alkoholiķi, vai vienkārši sliņķi. Lai šāda cilvēku grupa varētu mazāk vai vairāk pilnvērtīgi dzīvot, sociālajā sfērā bieži notiek valdības intervence. Valsts nodrošina maznodrošinātajiem iedzīvotājiem pārtiku, mājokļus, veselības aprūpi. Pārsvarā tas notiek pabalstu piešķiršanas veidā. Taču nevajag domāt, ka valdība finansē šo sfēru no saviem līdzekļiem; valdība ir tikai starpnieks starp cilvēkiem, kuri strādā un maksā visu veidu sociālos maksājumus, un līdzekļu patērētājiem, tas ir cilvēkiem, kurus apgādā.
Šī darba ietveros es apskatīšu sociālās sfēras jautājumus, kas ir attiecināmi tikai uz veciem cilvēkiem, tas ir pensijas shēmas. Ir jāsaka, ka Eiropas savienības valstu pensiju sistēmas ir atšķirīgas, bet tajā pašā laikā šeit ir atrodamas vairākas līdzīgas pazīmes. Eiropas Savienības pensiju shēma tiek balstīta uz trim pīlāriem, vai trim balstiem. …