Viens no izplatītākajiem vardarbības veidiem ir vardarbība ģimenē. Daudzu pasaules valstu pieredze rāda, ka jebkurai sabiedrībai ir vajadzīgs laiks, lai aptvertu, noticētu un pieņemtu šīs sāpīgās problēmas esamību un sāktu to risināt. Lai Latvijā tas notiktu iespējami ātrāk, nepieciešams izprast vardarbības pret bērnu, cēloņus, izpausmes un to postošās sekas.
Latvijā ekonomiskās krīzes un nestabilitātes dēļ ļoti pasliktinājies iedzīvotāju dzīves līmenis - bezdarbs, īres parādi, ģimenes uzturēšanai nepietiekamā alga, īpaši nelabvēlīgajās ģimenēs.
Šobrīd Latvijā lielākā daļa ģimeņu savu budžetu vērtē negatīvi. Pasliktinoties finansiālajai situācijai, pieaug to vecāku skaits, kuri vairs nespēj un negrib rūpēties par savu bērnu. Cilvēki, nespējot apmierināt savas primārās vajadzības pēc Maslova piramīdas ( ēdiens, apģērbs un jumts virs galvas), tiek pakļauti spēcīgam stresam, kas izraisa problēmu ķēdi: alkoholismu, narkomāniju, amorālo dzīves veidu, vardarbību pret bērnu, utt..
Katram cilvēkam socializācijas process ir atšķirīgs, tā ietekmē vērtības un normas ģimenē arī ir atšķirīgas. Ja šī socializācija ir veiksmīga, tad cilvēks spēj normāli iekļauties sabiedrībā, vidē. Zināmā situācijās arī vide uzliek prasības un normas, piemēram, cilvēki pirms 15 gadiem nav spējuši iekļauties sabiedrībā, jaunajā politiskajā sistēmā, tāpēc mūsdienās ir tik daudz sociālu problēmu.
„Vardarbība- ir jebkura uzvedības forma, kas ir vērsta uz aizvainojumu vai vēlmi nodarīt ļaunumu citai dzīvai būtnei, kura nevēlas tāda veida attieksmi pret sevi.’’
Mūsu nākotnei, mūsu cerībai tiek darīts pāri – tā ir smaga problēma, kurai būtu jāpievērš liela uzmanība, jāsavāc visi spēki un iespējas, lai atrisinātu šo problēmu.
Fiziskā, emocionālā, seksuālā vardarbība un bērna pamešana novārtā nodara milzīgu ļaunumu trauslajai būtnei, tas pilnvērtīgai attīstībai.
Bērni ir visas cilvēces nākotne. Ģimeniskā vidē izaudzis bērns, mīlēts un pienācīgi aprūpēts, ar pašcieņu un pašvērtību, ar pozitīvu vērtību sistēmu ir mūsu īstais pavadonis nākotnē.
1. Sociālā rehabilitācija
Sociālās rehabilitācijas pakalpojums ir pasākumu kopums, kas vērsts uz personas sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas mērķis ir novērst vai mazināt invaliditātes, darbnespējas, brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības vai vardarbības un citu faktoru izraisītās negatīvās sekas personas dzīvē.
Sociālā rehabilitācija no vardarbības cietušajiem bērniem ir pieejama bērniem, kas cietuši noziedzīgā nodarījumā, ekspluatācijā, seksuāli izmantoti, vai tikuši pakļauti vardarbībai vai jebkādam citam nelikumīgām, cietsirdīgām vai cieņu aizskarošām darbībām. Rehabilitācijas mērķis ir nodrošināt, lai bērns spētu atgūt fizisko un psihisko veselību un integrētos sabiedrībā.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus 2009 gadā par valsts budžeta līdzekļiem sniedz 7 institūcijās:
