Ja gribam saprast mūsu pasauli, socioloģija mums ir nepieciešama. Šī zinātne garīgi modelē savu laiku.
Atšķirībā no daudzām citām zinātnēm, kas mums ir logs uz ārpasauli, socioloģija ir refleksīva: tā ir spogulis, kurā sabiedrība var redzēt pati sevi. Socioloģija gan domā teorētiskos un abstraktos jēdzienos, taču vienmēr dialogā ar sabiedrību. Tā attīsta īpašu valodu, kura dod iespēju dziļāk izprast sabiedrību un gūto izpratni nodot atpakaļ pašas sabiedrības locekļiem. Tieši šī refleksivitāte ir īstais iemesls, kāpēc daudzi politiskie režīmi socioloģiju nosodījuši. Bet tās dēļ socioloģija vienmēr bijusi laikmetīga un moderna.
Kad franču filozofs Ogists Konts 1838. gadā radīja terminu socioloģija, lai ar to apzīmētu savu iecerēto zinātni par sabiedrību, viņš paziņoja, ka tā kļūšot par visu zinātņu karalieni. Bet šo pareģojumu viņš nesaistīja ne ar minēto dialogu, ne vispār ar socioloģijas refleksivitāti. Ogistu Kontu vilināja kas elitārāks. Viņš cerēja, ka ir iespējams nodibināt jaunu sabiedrisko zinātni, kas, tāpat kā dabaszinātnes, balstītos tikai uz novērojumiem, eksperimentiem un eksaktām metodēm un būtu noderīga praksē. Viņš gribēja izveidot zinātni, kura spētu atklāt sabiedrības likumus, lai valdošā elite, šos atklājumus izmantojot, varētu sabiedrību uzlabot.
Kā redzams, socioloģiju var raksturot dažādā skatījumā. Diskusijas par šās zinātnes būtību vienmēr ir bijusi svarīga tās sastāvdaļa, un netieši ari tas liecina, cik lielā mērā socioloģija ir refleksīva.…