Sociālais darbinieks nodrošina ģimenei sociālā gadījuma plāna izstrādi, kas regulāri tiek atjaunots. Informācijai jābūt aktuālai, precīzai, tai jābalstās uz pilnīgu novērtējumu, un tā ir rūpīgi jāpārdomā pirms gadījuma plānošanas tikšanās reizes
Ģimenes atveseļošana ir ilgstošs un mērķtiecīgs process, kur tiek piesaistīti visi nepieciešamie resursi– tie būtu: ģimene kā resurss ( ģimenes spēki , katra ģimenes locekļa zināšanas, motivācija, panākumi ...), pakalpojumu sistēmas tīkls, nauda un materiālie līdzekļi, starpprofesionāļu komandas zināšanas un prasmes, likumdošana, klienta, ģimenes tiesības, sociālā darbinieka personība, valoda, brīvprātīgie palīgi.
Ne visas ģimenes izrādīs vēlmi saņemt palīdzību. Nereti sociālam darbiniekam ir jāapbruņojas ar milzīgu pacietību un neskaitāmiem mēģinājumiem pakalpojuma saņemšanai. Sociālam darbiniekam strādājot ar ģimeni , ir jāatceras, ka ģimene ir grupa , kas jau radusies pati pirms iesaistīšanās darba procesā ar sociālo darbinieku , kā arī pēc kopēja darba procesa tās locekļi neizklīst un turpina mijiedarboties , turklāt arī pats darba process ir ģimenes dzīves turpinātājs. Lai veiksmīgāk izpētītu sociālās problēmas, tās identificētu un novērtētu, jāiepazīstas ar ģimeņu sociālās atveseļošanas metodēm: personas situācijas atspoguļojums, atbalsts un padomu došana, tiešā iejaukšanās ( intervence), attīstības atspoguļojums ( klienta izpratne par pagātnes ietekmi uz tagadni), pārfrāzēšana ( vai es jūs pareizi sapratu...)
Sociālais darbiniekam liela uzmanība jāpievērš tiesību aizsargājošai funkcijai – sniedzot konsultācijas un informējot gan vecākus, gan bērnus , gan jauniešus, ģimenes tiesību aizsardzības jomā , kā arī profilaktiskai funkcijai , veicinot preventīvo darbu ar ģimenēm bērna un ģimenes interesēs. Vecākiem tiek sniegtas zināšanas par kopienas resursiem , kā arī notiek vecāku stipro pušu mobilizēšana, nosakot mērķus un uzdevumus, kā arī izveidojot pārmaiņu plānu , noslēdzot līgumu ar ģimeni , sociālais darbinieks cenšas virzīt ģimeni uz samilzušās problēmas risinājumu. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir vecāku prasmju izkopšanas, jo kā rāda prakse, bieži vien primārais cēlonis tieši bērnu problēmu nolaidībā , ir vecāku neprasme risināt sava bērna uzvedības problēmas , arī pašiem vecākiem nav prasmes veidot savu uzvedību . Tāpēc sociālam darbiniekam ir svarīgi kopā ar vecākiem modelēt un apmācīt vecākus vadīt savu neadekvāto uzvedību, apmācīt regulēt vecāku dusmas un stresu, jo bieži šīs īpašības pavada vecāku ļaunprātīga uzvedība.
…
