Sociālais darbs ar ģimeni kā sistēmu: ģimenes terapijas metode

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Šajā darbā tika analizēta tēma „Sociālais darbs ar ģimeni kā sistēmu: ģimenes terapijas metode” . Darba izstrādes laikā autors nonāk pie šādiem secinājumiem:
1. Ģimene ir sistēma, kurā ģimenes locekļi mijiedarbojas savā starpā un pilda noteiktas lomas un funkcijas. Jebkuras izmaiņas kāda ģimenes locekļa dzīvē var novest pie būtiskām izmaiņām visas ģimenes sistēmas funkcionēšanā. Līdz ar to sociālajam darbiniekam ir jāpalīdz klientiem un sistēmām saglabāt un funkcionēt to dabiskajā stāvoklī.
2. Sistēmiskā pieejā lielākais uzsvars tiek likts uz to, ka vide ietekmē ģimenes un viņu sistēmu mijiedarbību. Tādējādi viens no sociālā darbinieka uzdevumiem ir palīdzēt ģimenei pildīt noteiktas funkcijas, uzlabot sadarbību vai izveidot jaunus kontaktus starp ģimeni un viņu sistēmām.
3. Ģimenes terapijā ģimene tiek aplūkota kā viens veselums, un viena cilvēka problēma tiek apskatīta ģimenes kontekstā, jo katrs indivīds ir ģimenes sistēmas daļa. Tādējādi, ģimenes terapijā speciālists strādā ar ģimeni - strādājot ar visiem ģimenes locekļiem, palīdz ģimenei funkcionēt kā vienotam veselumam.
4. ASV ģimenes terapija ir pazīstama jau sen, Latvijā izpratne par ģimenes terapiju vēl tikai veidojas un attīstās. Latvijā ģimenes terapija ir viena no metodēm, ko plaši izmanto psihoterapeiti un psihologi darbā ar ģimenēm, ko atzina arī respondenti.
5. No ģimenes terapijas attīstības vēstures ir redzams, ka sociālā darba jomā tai ir nozīmīga loma. Ir redzams, ka vēsturiski neatdalīja ģimenes terapiju no sociālā darba. Sociālā darba sākotnējais darba lauks ir tieši tur, kur reiz sākusies ģimenes terapija: attiecībās starp cilvēkiem.
…