Cilvēku attiecības, viņu kopdarbības un mijiedarbība, nekādos apstākļos nav pilnīgi haotiskas. Kur vien ir kaut vai tikai divi cilvēki, no viņiem veidojas kopums, kuram ir sava iekšējā kārtība- statuss un lomu sistēma.
Personības statusu un lomu koncepcija saista indivīdu (sabiedrības mikrolīmenis) un sociālo struktūru – (sabiedrības makrolīmenis), parāda cilvēka sociālās uzvedības atkarību no tās vietas, kuru viņš objektīvi ieņem katrā sabiedrībā pastāvošajā statusu un lomu hierarhijā. Sociālā struktūra savukārt ir sabiedrības iekšējās organizācijas forma, kas izpaužas kā visu sociālo elementu kopums –sociālās grupas, sociālie institūti, sociālās organizācijas, normas, sociālie statusi, lomas, to mijiedarbība un savstarpējās attiecības. Sociālo struktūru veido indivīdu attiecības, kuras atkarīgas no tā, kādi statusi un lomas viņiem ir šajā kopumā vai sabiedrībā. Pamatvienība par kuru jārunā sakarā ar sociālo struktūru, ir statuss un loma.
Manā referātā aplūkota sociālas struktūras daļa – sociālais statuss un loma, kas ir gana aktuāls jautājums ikvienam. Taču tikai nedaudzi savā ikdienā iedomājās par tādām lietām, kā savs statuss vai loma sabiedrībā. Mēs pildām savas lomu iekāpjot autobusā, ieejot veikalā, satiekoties ar draugiem, esot darbā. Mums katram ir arī savi statusi- dzimums, vecums, piederība konkrētai etniskai grupai, taču ikdienā mēs par to nedomājam, tikai tad, kad kāds mums par to atgādina, vai notiek lomu konflikts.
Izstrādājot savu referātu, izmantoju dažādu autoru darbus, iekļaujot pēc iespējas daudzveidīgāku (dažādu viedokļu aptvertu) informāciju. Visplašāk izmantoju S.Omārovas darbu „Cilvēks dzīvo grupā” kā arī šīs pašas autores darbu „Cilvēks runā ar cilvēku”.…
