Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas valsts deklarēja, ka pati persona ir atbildīga par sava stāvokļa uzlabošanu. Taču iedzīvotāji sastopas ar dažādiem sociālajiem riskiem, kuru rezultātā viņiem rodas materiāli zaudējumi - būtiski samazinās regulāro ienākumu avoti, vai arī tie zūd pavisam. Sociālās riska situācijas ir - nelaimes gadījums darbā, slimības, apgādnieka bojāeja, aiziešana pensijā, kļūšana par bezdarbnieku, invaliditātes iegūšana un došanās grūtniecības un pēcdzemdību atvaļinājumā, kā arī nāve. Tieši tāpēc, lai aizsargātu savas valsts pilsoņu intereses, Latvijā tika izveidota valsts obligātā sociālā apdrošināšana – sistēma, kas paredz apdrošināšanu pret šīm sociālā riska situācijām – pensijas, pabalstus un atlīdzības. Lai realizētu sociālās apdrošināšanas sistēmu 1998.gada 1.janvārī darbu uzsāka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk tekstā – VSAA) – Ministru kabineta izveidota bezpeļņas organizācija, kas realizē valsts pārvaldes funkcijas sociālo tiesību nodrošināšanā, pārņemot Valsts sociālās apdrošināšanas fonda funkcijas. VSAA klienti ir sociāli apdrošinātās personas: visi darba ņēmēji, pašnodarbinātās personas un citi, kuri ir pakļauti obligātajai valsts sociālajai apdrošināšanai un par kuriem ir maksātas ( vai kuri paši maksājuši) sociālās apdrošināšanas iemaksas. VSAA sniedz arī vairākus sociālās palīdzības pakalpojumus visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav sociāli apdrošināti, piemēram, bērna kopšanas pabalstu. Sociālās apdrošināšanas finansiālais pamats ir sociālās apdrošināšanas budžets, kas 1998. gadā bija 450.milj. Ls, un tika strukturēts četros speciālos budžetos – Nodarbinātības speciālais budžets, Darba negadījumu speciālais budžets, Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets un Valsts pensiju speciālais budžets.
Sociālā apdrošināšana Latvijā tiek iedalīta piecos veidos – valsts pensiju apdrošināšana, sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam, sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, invaliditātes apdrošināšana, maternitātes un slimības apdrošināšana.
Šajā darbā apskatīšu sociālās apdrošināšanas maksājumus un to izmaiņu ietekmi uz valsts speciālajiem budžetiem. Nav noslēpums, ka daudzi darbinieki savas algas mēdz saņemt aploksnēs, tā nesamaksājot visu sociālo nodokli no darba algas. Tas, domāju, ir viens no sociālās apdrošināšanas paredzētā budžeta deficīta iemesliem. Bet tagad visu pēc plāna.…
