Sociālās kompensācijas bezdarba gadījumā un bezdarbs Latvijā

Bezdarba jēdziens

Tirgus ekonomikas svarīgākā problēma un makroekonomiskās nestabilitātes rādītājs ir bezdarbs. Bezdarbs sabiedrībai un pašam cilvēkam ir nelabvēlīga parādība. Bezdarbs ir tāds stāvoklis ekonomikā, kad kvalificēts un darbaspējīgs iedzīvotājs var un vēlas strādāt saskaņā ar piedāvāto darba algas likmi, bet viņam nav darba.
Par bezdarbnieku ir atzīstams darba spējīgs vai nestrādājošs Latvijas Republikas pilsonis, nepilsonis vai ārvalstnieks (bezvalstnieks), kurš saņēmis pastāvīgas uzturēšanās atļauju un ir darbaspējas vecumā, kurš veic uzņēmējdarbību, meklē darbu un ir reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā pēc dzīvesvietas un vismaz reizi mēnesī apmeklē šo iestādi. Saskaņā ar „Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu”, kurš stājās spēkā 2002.gada 1.jūlījā, bezdarbnieku statusu ir tiesīga iegūt persona, kas ir saņēmusi termiņuzturēšanās atļauju un ir LR pilsoņa vai nepilsoņa, vai arī pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņēmušās personas laulātais.

1.2. Bezdarba formas
Sezonas bezdarbs veidojas tāpēc, ka dažās tautsaimniecības nozarēs: lauksaimniecībā, kūdras ieguvē, tūrisma un atpūtas biznesā, darbaspēka pieprasījums gada laikā nav vienmērīgs. Šeit bezdarbnieku skaitu vairāk vai mazāk var prognozēt un zināmā mērā kompensēt ar augstāku darba algas līmeni.
Sezonas darbiem ir sava niša Latvijas darba tirgū, tomēr tajā iesaistītie cilvēki bieži ir sociāli neaizsargāti. Sezonas darbi ir maz apzināti, cilvēki bieži vien strādā bez darba līguma un sociālajām garantijām.
Raksturīgākie sezonas darbi ir lauksaimniecības darbi pie zemniekiem, meža darbi, dažādi gadījuma darbi pilsētās, pārdevēja darbs, dažādi nekvalificēti darbi, u.c.).…