Nobeigums
Sociālajās kustības cilvēki aktīvi darbojas, kopēju interešu vadīti. Sociālās kustības pastāv, lai cilvēki, kas cenšas sasniegt līdzīgus mērķus, varētu apvienoties un realizēt savus nodomus. Pastāv dažādi sociālo kustību rašanās un motivācijas iemesli. Lai šos iemeslus izprastu, ir izteiktas vairākas teorijas, kas skaidro cilvēku rīcības un sociālo kustību likumsakarības, kuras izveidojas rīcības procesā. Pārsvarā cilvēkus motivē vai nu vēlme palīdzēt cietējiem, vai gūt labumu sev. Laika gaitā sociālās kustības ir augušas un attīstījušās, no vecajām sociālajām kustībām tās pilnveidojušās jaunajās. Jaunas sociālās kustības no tradicionālajām atšķiras ar to, ka tām nav tik izteikta tendence koncentrēties uz pamatvajadzībām, jauno sociālo kustību piekritēji pārsvarā ir no vidusšķiras, tāpēc viņus uztrauc un šķiet būtiski citi jautājumi, piemēram, apkārtējā vide un tiesības. Vecās sociālās kustības atbalstītājus un biedrus piesaistīja, izmantojot cilvēka aizvainojumu, naidu un vilšanos, kā arī cenšoties panākt savu ar ideoloģijas palīdzību. Kaut arī to nevar teikt par visu sabiedrību, bet tomēr, salīdzinot ar kādreizējiem laikiem, cilvēki ir mainījušies, kļuvuši izglītotāki un informētāki, tāpēc mūsdienu kustības ir vērstas uz pozitīvāku skatījumu un iesaisti sabiedrības dzīvē. Mūsdienās komunikācija ir daudz attīstītāka, sazināties ar cilvēkiem no dažādām pasaules malām ir daudz vieglāk, tāpēc ir iespējams sadarboties ar domubiedriem no visas pasaules, līdz ar to sociālās kustības ir spējīgas paveikt daudz vairāk nekā kādreiz. Lai sociālās kustības pastāvētu, tām nepieciešams atbalsts un sadarbība ar citām valstīm, tas ir labs veids kā panākt lielāku ietekmi uz cilvēku dzīvēm. Ne visas sociālās kustības pārtiek no citu valstu atbalsta, pārējām nākas meklēt jaunus biedrus vai sponsorus no ārpuses, tas ir būtisks resurss kustības ilglaicīgākai pastāvēšanai. Kustībām attīstoties un kļūstot plašākām, ir iespēja, ka tās var pārtapt par sava veida organizācijām, turpinot iesāktos mērķu. …
