Šo tematu izvēlējos, lai labāk izprastu tiesību normu klasifikāciju un uzdevumus.
Darbā ir īss ieskats tiesību normu jēdzienā un būtībā.
Darba mērķis izpētīt un apkopot šo tiesību normu veidus un tos pēc iespējas plašāk raksturot, iepazīt tiesību normu klasifikācijas dažādību, kā arī iepazīt autorus, kas sniedz tiesību normu klasifikāciju un tiesību normu veidu jēdzienu skaidrojumus.
Darba uzdevums - izpētīt tiesību normu klasifikāciju dažādā mācību literatūrā.
Tiesību normas, kā kopējās sociālo normu sistēmas sastāvdaļa.
Sociālo attiecību normatīvisms ir cilvēku sabiedrības neatņemama sastāvdaļa, tā uzstājas ne tikai kā objektīva forma nepieciešamo sakaru iespēju mijiedarbībai starp cilvēkiem, bet arī visu dabisko parādību attīstības forma. Cilvēku mijiedarbība aptver kā savstarpējās attiecības, tā arī attiecības pret dabu, tādēļ sakari, izrietoši šo mijiedarbību gaitā veido normatīvisma formu. Šis normatīvisms piemīt visam cilvēces attīstības vēsturiskajam procesam. Normatīvisms – tā arī ir tiesību īpašība, kura izdala tiesību jēgu un vajadzību.
Sabiedrības veidošanās procesā sociālo normu sistēma pastāvīgi sarežģījās, pakāpeniski dalījās dažādās grupās – morāles, paražu, tradīciju normās, sabiedrisko organizāciju normās, ekonomiskās, reliģiskās, estētiskās un visbeidzot tiesību normās. Sociālo normu sistēma atbilst sabiedrības attīstības ekonomisko pakāpju sociālpolitiskai un garīgai sabiedrības attīstībai. Tajā atspoguļojas cilvēku dzīves kvalitāte un valsts dzīves vēsturiskās un nacionālās īpatnības. Šajā sistēmā ir ietverts noteikts uzvedības standarts, kas veidojies pakāpeniski – vēsturiskās attīstības procesā – tā arī (pielietojams tiesiskajās normās) ar valsts aktīvu līdzdalību. Tiesību normas sociālo normu sistēmā ir viena no visjaunākajām struktūrām. Šeit ir nepieciešams atzīmēt, ka tādas normas nav noteikti jāierobežo ar piespiedu sankcijām. Mūsdienu sabiedrībā tiesību normas bieži stājas ciešā mijiedarbībā ar citām sociālajām normām – ekonomiskajām un politiskajām. …
