SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Izstrādājot kursa darbu “sociālās rehabilitācijas programma no psihoaktīvām vielām atkarīgām nepilngadīgām personām”, tika izdarīti atbilstoši secinājumi:
• Pusaudžu vecumā izpaužas cilvēka identitātes meklējumi, sociālās lomas meklējumi. Nelabvēlīgi bioloģiskie, psiholoģiskie ģimenes un citi sociālpsiholoģiskie faktori pusaudža vecumposmā, kad veidojas indivīda personības pamatiezīmes un kvalitātes, izkropļo pusaudžu dzīvesveidu. Darbā apskatīto teorētisko pētījumu rezultāti norāda uz vecumposmam nepieciešamo atšķirīgo pieeju izstrādājot pusaudžiem paredzētās Programmas.
• Izpratne par atkarību un tās veidošanās priekšnosacījumiem, balstās uz zinātniskiem pamatojumiem, ka atkarība ir primāra hroniska slimība, kas ietekmē cilvēka fizisko veselību un personību. Atkarība ir biopsihosociāla slimība, kas ietekmē visas cilvēka dzīves jomas – fizisko, psiholoģisko, garīgo, sociālo.
• Latvijas Republikā profilaktiskie pasākumi uz noteiktām teorijām balstās tikai daļēji. Ir uzsvērta slimība, kas, ņemot vērā noteiktās bio – psiho – socialu izmaiņu pazīmes, tiek ārstēta medikamentozi, paralēli, slimības seku apzināšanai un mazināšanai, piesaistot psihologus un sociālos darbiniekus.
• Programma “Sociālās rehabilitācijas programma no psihoaktīvām vielām atkarīgām nepilngadīgām personām” tiek veidota saskaņā ar Saeimā pieņemto likumu “Bērnu tiesību aizsardzības likums”, “Sociālo pakalpojumu un palīdzības likums” un Ministru kabineta apstiprinātajiem noteikumiem Nr. 291 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”.
• “Bērnu tiesību aizsardzības likums” nosaka bērnu tiesību aizsardzību no psihoaktīvo vielu lietošanas un atkarības, Programmas specifiku atbilstoši psiholoģiskajām vecumposma īpatnībām un valsts un pašavldību atbildību gan bērnu tiesību aizsardzības pasākumu organizēšanā, gan kontrolē; paredz pasākumu finasējuma avotus un nosaka valsts un pašvaldību atbildīgās institūcijas.
…