Politikā ir izšķiramas divas plašas jomas – valsts un pilsoniskā sabiedrība. Ar pilsoniskās sabiedrības jēdzienu pieņemts apzīmēt tās sabiedriskās darbības un individuālo sociālo attiecību sfēras, kuras valsts tieši nekontrolē un neietekmē, tās ir, piemēram, reliģija, kultūra, intereses utt. Pilsoniskā sabiedrība ir joma, kurā indivīdi pašorganizējas, veidojot dažādas autonomas grupas un biedrības, piemēram, partijas, masu medijus, organizācijas utt., ar savu pašizpausmi dažādos aktivitāšu veidos. Šī pilsoniskā sabiedrība var ņemt politisko dalību, proti, iesaistīties politiskās aktivitātēs ar nolūku ietekmēt valsts pārvaldes sistēmu un tās darbību sev vēlamā, izdevīgā virzienā un šī līdzdalība var izpausties dažādi.
Visizplatītākā politiskā līdzdalības forma ir piedalīšanās vēlēšanās un mūsdienās to izmanto absolūtais vairākums demokrātisko valstu iedzīvotāju. Vienlaikus tā ir arī vienīgā iespēja izteikt savas vēlmes un balsot par sev vēlamo partiju, jo sabiedrībai netīk integrēties politiskajā dzīvē, lai gan to viņa varētu darīt. Mūsdienās tikai neliels skaits ir tādu sabiedrības locekļu (aptuveni 3 – 6%), kuri aktīvi piedalās politisko partiju, organizāciju, un citu interešu grupu darbā, balotējoties vēlēšanām, veicot politiskās aģitācijas darbu, mediju lobēšanu utt.
Organizācija ir personu, sociālu grupu, valstu apvienība, kurai ir kopīga darbības programma, kopīgs mērķis un uzdevums. Tā ir veseluma daļu iekšējā saskaņotība un sakārtotība, ko nosaka veseluma struktūra. Šī veseluma struktūra ir likumi, kuri ierobežo visatļautību, tad, kad mērķis ir radīts ar savtīgiem nodomiem. Lai sasniegtu savus mērķus, organizācijas izmanto tādus paņēmienus kā sabiedriskās domas ietekmēšana ar informatīvu kampaņu starpniecību (piemēram, reklāmas kampaņas) , vadības un likumdevēja lobēšana, noteiktu partiju atbalstīšana vēlēšanās, kā arī sadarbība ar citām, līdzīgi domājošām grupām. Jāuzsver, ka organizācija necīnās par politisko varu un necenšas panākt savu pārstāvju ievēlēšanu parlamentā vai pašvaldībās, jo tās galvenā funkcija demokrātiskas valsts ietvaros ir iezīmēt problēmas, ko politiskās partijas mēģinātu risināt plašākā kontekstā. Tomēr ne vienmēr partijas uzsver būtiskākās sabiedrības problēmas, tad arī organizācijas sāk partijām par šīm problēmām atgādināt. Vienas no „atgādinātājām” bija arī Sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija, par kuras politisko darbību piedāvāju lasīt šajā referātā.
…