Sociālo darbinieku ētikas kodeksu salīdzinājums Latvijā, Lietuvā un Igaunijā

Secinājumi un ieteikumi
1. Rīkoties ētiski nav institūcijas darbinieka personīga lieta, tas ir pienākums, kuru nosaka valsts institūciju darbinieku profesionālā loma – izmantot uzticēto varu tikai sabiedrības interesēs. Ētikas kodekss institūcijas darbiniekiem palīdz labi pildīt savus profesionālos pienākumus, neapjukt nestandarta situācijās, bet vadīties pēc iestādē pieņemtiem principiem un normām, ētikas kodekss sabiedrību informē par to, kādu rīcību un attieksmi sabiedrības locekļiem ir tiesības sagaidīt no institūciju darbiniekiem tad, kad viņi vēršas pie tiem. Turklāt būtu vēlams ievērot rakstveida formu. Lai arī ētikas kodekss ir institūcijas iekšējais normatīvais akts, tas paredzēts ne tikai darbiniekiem, bet arī institūcijas apmeklētājiem, kam tas ir kā paziņojums, kāda attieksme vai rīcība ir sagaidāma no institūcijas darbinieku puses.
2. Lai ētikas kodekss institūcijā būtu praktiski lietojams, tas jāveido saprotams, vienkāršs un ērti lietojams. Izstrādājot institūcijas ētikas kodeksu, nepieciešams iesaistīt pašus darbiniekus tā rakstīšanā, jo diskusijas ceļā nonākot pie ētikas vērtībām un principiem, kuru ievērošana tiem ir svarīga, ētikas kodekss nebūs tikai formalitāte, bet gan noderīgs un praktisks palīgs. Turklāt svarīgi vienoties par kopēju definēto principu un kodeksa izpratni, dokumentā definējot ētikas kodeksa mērķi. Tieši šis nosacījums jāņem vērā arī sociālo darbinieku ētikas kodeksa sastādīšanā.
…