Ikdienas dzīve ir bagāta lietām un notikumiem, kas mūs pārvērš par aizņemtām un raižu pilnām būtnēm. Tomēr laiku pa laikam mēs cenšamies attālināties no realitātes un brīnāmies par šo pašu lietu un notikumu būtību. Un filosofija ir tā, kas “sapurina” cilvēku, liekot viņam apšaubīt pierasto un brīnīties par pastāvošo. Iespējams tieši tad mūsos rodas jautājumi, ko parasti pat neiedomājamies uzdot. Tas var notikt jebkurā dzīves jomā. Cilvēki nemitīgi manipulē ar tādiem jēdzieniem kā “brīvība”, “vienlīdzība”, “draudzība”, “sociālais taisnīgums”, “politika”, taču ļoti reti cenšoties ielūkoties šo jēdzienu dziļākajā būtībā un saturā. Šajā darbā apskatīšu tādus jēdzienus kā “draudzība” un “politika”, kā arī mēģināšu atrast saikni, kas tiem ir kopīgs vai tieši otrādi – pamatojumu tam, ka tos nekas nesaista, balstoties un izmantojot gan visai mūsdienīgu šo jēdzienu skaidrojumu, gan arī antīko filosofu piedāvātās domas un uzskatus.
Sākšu ar definīciju, kas tad ir “draudzība”. Draudzība ir cilvēku savstarpējo attiecību veids, kas balstās uz kopīgām interesēm un savstarpēju pieķeršanos. Draudzības jēdziena etimoloģiskā tuvība ar radniecības, biedriskuma un mīlestības jēdzieniem atspoguļo instrumentālo (praktiska savstarpēja palīdzība un izlīdzēšana) un emocionāli ekspresīvo (līdzjūtība, saprašanās) saskarsmes funkciju diferenciācijas un savstarpējās saplūšanas vēsturisko procesu. Pirmatnējā sabiedrībā draudzība parasti saistījās ar simbolisku radniecību (asinsradniecība, brālība, ieroču brālība) un bieži bija principiāli nesaraujama, draugu tiesības un pienākumus stingri regulēja tradīcijas. Sairstot ģints kopienas saitēm, draudzības jēdziens pakāpeniski attālinās no radniecības un tuvinās biedriskumam, kas pamatojas uz interešu kopību.…