Autores izvēlētā tēma „Latvijas jaunatne” ir diezgan interesanta pētīšanai. Jo tas skar visus cilvēkus, kas ir tuvi viņas paaudzei, tādēļ būtu zinātkāri apskatīt tās savdabību un pazīmes, kā to novērtē īsti sabiedrības lietpratēji. Tas, savukārt, palīdzētu izdarīt secinājumus un gūt pieredzi turpmākai dzīvei.
DARBA MĒRĶIS: izpētīt Latvijas vēstures gaitu un mijiedarbošanos uz sociologu darbiem, uzskatiem un domām.
Lai sasniegtu darba mērķi, tika izvirzīti sekojošie darba UZDEVUMI:
1.Izpētīt zinātnisko literatūru par socioloģijas attīstību Latvijā.
2.Izpētīt Tāļa Tisenkopfa un Ilzes Trapencieres biogrāfijas, salīdzināt socioloģijas pētniecības virzienus un publikāciju tematiku.
3.Izanalizēt Tāļa Tisenkopfa un Ilzes Trapencieres darbu specifiku par jaunatnes socioloģiju Latvijā.
Latvijas vēsture socioloģijas attīstības kontekstā
Sociālo zinātņu attīstības periods
Socioloģijas attīstību Latvijā varētu analizēt divējādi : sociālo zinātņu pirmssākumu periodā un socioloģijas kā pastāvīgas zinātnes attīstības periodā (20.gadsimta 60.gadi).
Kā raksta sociologs Aivars Tabuns: „Pirmās sistemātiskās latviešu aktivitātes sociālajās zinātnēs var datēt ar 1859. gadu, kad sāka izdot krājumu „Sēta, daba, pasaule”...tā bija bāze, uz kuras veidojās Latvijas sociālās zinātnes. Vēlāk šo tradīciju turpināja „Pēterburgas Avīzes”, „Pasaule un Daba”, kā arī tautā populārie kalendāri.”…
