Socioloģiska pētījuma programma, datu ievākšanas metodes

Parasti zinātnes nosaukumā tiek iešifrēts tās darba priekšmets, izmantojot latīņu vai grieķu valodu. Piemēram, fizika – grieķiski nozīmē “daba” tātad, fizikas kā zinātnes darba priekšmets ir daba.
Šo likumsakarību nav izbēgusi arī socioloģija, šis vārds ir cēlies: no latīņu vārda “societas” – sabiedrība un no grieķu vārda “logos” – vārds, jēdziens, mācība. Šo terminu 1838. gadā radīja socioloģijas pamatlicējs Ogists Konts.
Tātad, socioloģijas darba priekšmets ir sabiedrība, jeb citādi socioloģija ir mācība par sabiedrību.

Dažādu autoru darbos var atrast vairāk vai mazāk atšķirīgus definējumus, piemēram, daži no tiem:
Socioloģija ir sabiedrības un sociālo attiecību zinātniska izpēte. ( N. Smelzers)
Socioloģija pēta gan tās parādības, kas ietekmē cilvēkus, gan tās parādības, kas rodas cilvēku mijiedarbības rezultātā. (P. Sorokins)
Socioloģija pēta, ko sabiedrība veido no mums un, ko mēs no sevis veidojam paši. (E.Giddenss)
Socioloģija ir patstāvīga, konkrēta zinātne, kura ar noteiktu jēdzienu un teoriju, metožu un empīrisko pieņēmumu palīdzību apraksta un, pamatojoties uz vispārējiem principiem, izskaidro sabiedrības struktūru, funkciju un attīstības savstarpējās sakarības. (Lexikon zur Soziologie).

Kā par visuniversālāko, ko var pielietot jebkurai zinātnei, mūsu gadījumā, socioloģijai, tiek uzskatīta šāda definīcija:
„Socioloģija ir zinātne, kas pēta sabiedrībā notiekošos procesus un parādības ar mērķi noskaidrot un apzināt objektīvos likumus un likumsakarības”.
Šāds definējums, manuprāt, ir pielietojams katrai zinātnei, mēs jau izmantojām fiziku, tad turpināsim ar šo piemēru:
“Fizika ir zinātne, kas pēta dabā notiekošos procesus un parādības ar mērķi noskaidrot un apzināt objektīvos likumus un likumsakarības”.
Kā redzam, šāds definējums ir universāls un piemērojams jebkurai zinātnei, nomainot tikai atbilstošās zinātnes darba priekšmetu, kurš savukārt, kā mēs konstatējam, ir iešifrēts zinātnes nosaukumā.…