. SODA RAKSTUROJUMS
Krimināllikumā paredzētais sods ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā , valsts vārdā piespriež tiesa.
Kriminālsods ir piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā uzliek personai, kas ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Šo sodu var piespriest tikai tiesa un, tikai tai personai, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. KL 1. pantā uzsvērts, ka nevienu nevar atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nevienam nedrīkst uzlikt kriminālsodu citādi kā ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu. Kriminālsods ir atzīstams par valsts piespiedu līdzekli, ko piespriež valsts vārdā, un tam ir publisks raksturs, tādēļ spēkā stājies tiesas spriedums ir obligāts ne vien notiesātajam, bet arī visiem citiem valsts iedzīvotājiem, turklāt valsts realizē atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu sprieduma izpildi.
Soda piespiedu raksturs nozīmē arī to, ka notiesātajam tiek noteikti zināmi ierobežojumi un sagādātas zināmas ciešanas – viņam var atņemt brīvību, atņemt tiesības uz noteiktu nodarbošanos, konfiscēt mantu u.c.
Personai, kas atzīta par vainīgu kāda konkrēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, var piespriest tikai tādu sodu veidu, kāds norādīts Krimināllikumā. Tiesa nevar piespriest lielāku soda izciešanas mēru, nekā tas ir paredzēts likumā, taču likums pieļauj iespēju, pastāvot zināmiem nosacījumiem, mīkstināt sodu, atbrīvot no soda vai samazināt to (izņemot amnestiju un apžēlošanu).
Kriminālsods atšķiras no citiem sodiem (administratīviem, disciplināriem u.c.) ar to, ka šis sods ir sekas noziedzīgam, bet nevis kādam citam, mazāk kaitīgam nodarījumam, un, ka to tiesa uzliek valsts vārdā, bet nevis kāda cita institūcija vai amatpersona.
1.2. SODA MĒRĶIS
Soda mērķis ir sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
…
