Sods un tā būtība / Реферат / Право / ID: 518749

3,99 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:518749

Автор: Urka (37)

Оценка:

Опубликованно: 02.12.2005.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 3 единиц

Ссылки: Использованы

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	SODA JĒDZIENS, TĀ IZPRATNE VĒSTURES GAITĀ	3
	SODS LATVIJAS REPUBLIKĀ	3
	KRIMINĀLSODS	4
	KRIMINĀLSODS UN TĀ MĒRĶIS	4
	KRIMINĀLSODU IEDALĪJUMS	4
	PAMATSODI	5
	Nāves sods	5
	Brīvības atņemšana	5
	Arests	5
	Piespiedu darbs	6
	Naudas sods	6
	PAPILDSODI	6
	Mantas konfiskācija	6
	Izraidīšana no LR	7
	Naudas sods	7
	Tiesību ierobežošana	7
	SODA NOTEIKŠANA	8
	Soda noteikšanas vispārīgie principi	8
	Atbildību mīkstinošie apstākļi	8
	Atbildību pastiprinošie apstākļi	8
	Vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzētais sods	10
	Soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem	10
	Soda noteikšana pēc vairākiem spriedumiem	11
	Sodu saskaitīšana un aizstāšana	11
	Soda noteikšana par sagatavošanos noziegumam un par nozieguma mēģinājumu	11
	Soda noteikšana par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts līdzdalībā	11
	Nosacīta notiesāšana	11
	NEPILNGADĪGO KRIMINĀLATBILDĪBAS ĪPATNĪBAS	12
	Galvenās īpatnības, piespriežot sodu nepilngadīgajiem	12
	Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana nepilngadīgajiem	12
	MEDICĪNISKA RAKSTURA PIESPIEDU LĪDZEKĻI	13
	ADMINISTRATĪVAIS SODS	13
	ADMINISTRATĪVAIS SODS UN TĀ MĒRĶIS	13
	ADMINISTRATĪVO SODU IEDALĪJUMS	13
	PAMATSODI	14
	Brīdinājums	14
	Naudas sods	14
	Administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija	14
	Pilsonim piešķirto speciālo tiesību (transporta līdzekļu vadīšanas tiesību, medību tiesību) atņemšana	15
	Tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību	15
	Administratīvais arests	15
	ADMINISTRATĪVĀ SODA UZLIKŠANA	16
	Vispārīgie noteikumi soda uzlikšanai par administratīvo pārkāpumu	16
	Apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu	16
	Apstākļi, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu	16
	Administratīvo sodu uzlikšana, ja izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi	17
	Administratīvā soda termiņu aprēķināšana	17
	Administratīvā soda uzlikšanas termiņi	17
	Termiņš, pēc kura izbeigšanās persona atzīstama par administratīvi nesodītu	17
	Pienākums atlīdzināt nodarīto zaudējumu	18
	Nepieciešamība izpildīt pienākumu, par kura nepildīšanu uzlikts administratīvais sods	18
	IZMANTOTĀ LITERATŪRA	18

Фрагмент работы

Soda jēdziens, tā izpratne vēstures gaitā.

Sodu juridiskā izpratnē saprot kā kādas tiesību institūcijas pasākumus, ar kuriem tā reaģē uz izdarītu netaisnīgu, prettiesisku rīcību1. Vainīgajam tiek nodarīt kāds fizisks kaitējums (poena sensus), atsavināta kāda manta (poena damni) vai ierobežota kāda no viņa pamattiesībām, piemēram, brīvība.
Viduslaikos sodu attaisnoja, pamatojoties uz Dieva gribu, vēlāk uz karaļa gribu. Domātājs Akvīnas Toms (1225 – 1274) bija viens no pirmajiem, kurš attaisnoja soda jēdzienu- sods balstās uz Dieva noteikto kārtību. Tajā laikā ar sodu saprata ciešanas, kas tiek uzliktas par ļaunu darbību.
Daudzās apgaismības laikmetā uzrakstītajās soda likumu grāmatās par soda mērķi tika uzskatīta atmaksa par kādu pāridarījumu.
Tajā pašā laikā radās mācība par sabiedrisko līgumu (Monteskjē, Ruso). Tai bija milzīga ietekme jaunās krimināltiesību izpratnes veidošanā. 1575.gadā Londonā, 1595.gadā Amsterdamā, bet 1906.gadā Vācijā parādījās pirmie cietumi. Sākotnēji tie tika saukti par pāraudzināšanas namiem. Līdz ar cietumu izveidošanos mainās arī soda teorijas un soda pamatojums. Sods vairs neizrietēja no Dieva gribas. Jaunizveidotajās teorijās soda galvenais uzdevums bija sabiedrības aizsardzība no tās ienaidniekiem. Šī soda uztvere ir arī mūsdienu moderno soda teoriju pamatā. Ar soda atbaidošo raksturu cilvēki jānovērš no vēlmes izdarīt noziegumus, kā arī vainīgie jāaudzina par sabiedrībai nekaitīgiem indivīdiem. Pēc šīm teorijām vainīgās personas netiek sodītas tādēļ, ka izdarīts noziegums (quia peccatum est), bet lai aizkavētu tā izdarīšanu (ne peccatur). Šādu soda uztveri pauda jau Platons savā darbā “Protagoras”.
Tādējādi izšķir divus soda veidus: relatīvo sodu un absolūto sodu. Absolūtajam sodam tiek uzsvērts tā atdarīšanas raksturs- taisnība tiek izlīdzināta un neviens nevienam nepaliek parādā. Relatīvajam sodam turpretī piemīt preventīvā, aizsargājošā un novērsošā funkcija. Mūsdienās šīs teorijas tiek kombinētas- lielā mērā dominē soda preventīvā jēga, kas apvienota ar vainas principu kā daļu no absolūtā soda izpratnes. Šīs teorijas attiecināmas uz sabiedrisko sodu. Upura atriebības novēršana vēsturiski vienmēr ir bijusi soda sankciju minimālā funkcija…

Коментарий автора

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −5,48 €