“Sodu izpildes tiesības regulē tiesiskās attiecības starp valsti un notiesātajiem sakarā ar tiesas piespriest kriminālsankciju izpildi. Šo tiesību subjekti, no vienas puses, ir valsts soda izpilžu administrācijas personā, kam deleģēta šo tiesību realizācijas valsts vārdā, kā arī uzdota soda izpildes praktiskā organizācija, bet, no otras puses, notiesātās fiziskās personas, kurām tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā, kas ir vienīgais pamats kriminālsoda izciešanai un resocializācijas pasākumu piemērošanai.” 1
“Taču ne tikai soda izpildes tiesības vien nosaka kriminālsodu izpildes kārtību, notiesāto tiesisko stāvokli, iestāžu administrācijas pilnvaras un darbības virzienus. Uz tādām principiālām nostādnēm kā notiesāto tiesības atbildes var atrast arī valsts konstitucionālajos likumos.”2 Tā, piemēram, Latvijas Republikas Satversmes VI nodaļā “ “Tiesa” noteikts, ka likuma un tiesas priekšā visi pilsoņi ir vienlīdzīgi.”3 1991.g. 10.decembra konstitucionālajā likumā, “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” izskaidrots, ka ik vienam ir tiesības ar visiem viņam rīcībā esošajiem likumīgajiem līdzekļiem pretoties prettiesiskai vardarbībai. Aizturēšana, apcietināšana pieļaujama tikai līgumā noteiktajā kārtībā. Šim pantam ir sešas daļas, tās visas aizsargā cilvēka tiesības, nosakot tiesību ierobežošanas iespējas personas aizturēšanas vai apcietināšanas gadījumā. Soda izpildes problēmām pilnībā veltīts 19.pants:
Notiesātajam ir visas šajā pantā minētās cilvēka tiesības, izņemot tās, kuras ir ierobežotas ar likumu vai tiesas spriedumu.…