Sodu politika Latvijā, tās ietekme uz likumpārkāpumu novēršanu

Secinājumi un priekšlikumi
Krimināllikumā noteiktais soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Lai sasniegtu kriminālsoda mērķi - atjaunot taisnīgumu, novērst noziedzīgu nodarījumu recidīvu, aizsargāt sabiedrisko drošību, atturēt citus cilvēkus no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas un resocializēt notiesāto personu, tiesas noteiktajam sodam ir jābūt likumīgam, taisnīgam un humānam.
Kriminālsods nav atriebība par pastrādāto nodarījumu; - sods paver ceļu vainīgās personas labošanai. Līdz ar to soda efektivitāti palielina tā individualizācija.
Tiesai, nosakot sodu, jāņem vērā izdarītā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, vainīgā personība, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. Tādējādi soda apjoms dažādām likumpārkāpēju kategorijām tiek piemērots atkarībā no likumpārkāpuma smaguma, iepriekšējās noziedzīgās darbības, vainas formas un citiem faktoriem.
Brīvības atņemšanas sods saistīts ar lieliem valsts finansiālajiem izdevumiem sakarā ar ieslodzīto uzturēšanu; ieslodzīto tuvinieku finansiālā stāvokļa un labklājības pazemināšanos; likumpārkāpēja sociālo kontaktu zudumu; noziedzīgas pieredzes apmaiņu, kontaktējoties ar citiem ieslodzītajiem, kā arī ar lieliem izdevumiem, veicot personas resocializāciju.
No sabiedriskās drošības viedokļa ir svarīgi nevis maksimāli ierobežot noziedznieka pamattiesības, bet panākt, lai pēc soda izciešanas persona neveiktu jaunus noziedzīgus nodarījumus. Bieži vien lietderīgāk to panākt ar brīvības atņemšanai alternatīviem sodiem.
Nosacīts sods ir patreizējiem ekonomiskajiem apstākļiem viens no atbilstošākajiem veidiem likumpārkāpēju sodīšanai, jo tā īstenošanai nepieciešamais finansējums ir mazāks salīdzinot ar brīvības atņemšanas sodiem. Arī līdzekļi, kas nepieciešami no ieslodzījuma vietas atbrīvotās personas resocializācijai, ir pārāk lieli.
…