Sodu veidi un soda noteikšana Vācijas Federatīvās Republikas Kriminālkodeksā

Vācijas Federatīvās Republikas Kriminālkodeksa (turpmāk – Vācijas FR KK) trešās sadaļas „Nodarījuma juridiskās sekas” pirmā nodaļā „Sods” reglamentēti piemērojamie sodi un to piemērošanas ilgumi. Pie pamatsodiem tiek pieskaitīti brīvības atņemšana un naudas sods, bet kā papildsods izdalīts tikai aizliegums vadīt transportlīdzekļus:
1)brīvības atņemšana – tā ir uz laiku, ja likums neparedz brīvības atņemšanu uz mūžu (38.§). Minimālais laiks ir viens mēnesis, bet maksimālais – piecpadsmit gadi. Pie tam 39.§ nosaka, ka brīvības atņemšanu, kura noteikta mazāka par vienu gadu, tiek noteikta pilnās nedēļās un mēnešos, bet ilgāka par vienu gadu – pilnos mēnešos un gados.
2)naudas sods – tiek noteikts dienas likmēs. Minimālā likme ir piecu dienu likme, bet maksimālā - trīssimt sešdesmit pilnu dienu likmes apmērs.
Nosakot dienas likmes apmēru, tiesa ņem vērā personas, kura izdarījusi nodarījumu, personisko un materiālo stāvokli. Tiesa par pamatu ņem personas neto ienākumu; maksimālais naudas sods var būt apmērā līdz 30 tūkstošiem eiro (http://www.gesetze-im-internet.de/bundesrecht/stgb/gesamt.pdf).
Starp citu, ja persona ir iedzīvojusies vai centusies iedzīvoties nodarījuma izdarīšanas rezultātā, tad naudas sods var tikt noteikts līdz ar brīvības atņemšanas sodu, lai gan naudas sods likumā nav paredzēts vai paredzēts alternatīvi (41.§). 42.§ paredz gadījumu, ja notiesātais nav spējīgs nekavējoties nomaksāt naudas sodu, tad tiesa viņam nosaka samaksas termiņu vai var atļaut nomaksāt pa daļām. Pie kam, ja tiesas noteiktais maksāšanas režīms netiek ievērots, tad naudas soda nomaksas pa daļām atvieglojums zaudē savu spēku.…