“Solidārisma” politiski – tiesiskā doktrīna

Cilvēks pats par sevi ir fizioloģiska būtne, un tikai sabiedrības ietekmē, vidē veidojas cilvēka personību un individualitāte. Personību rada cilvēka socializācija. Cilvēki nekad nav varējuši dzīvot vienatnē, tie apvienojās lielākās vai mazākās sociālās grupās. Sabiedrība sastāv no sakariem, kas apvieno cilvēkus uz savstarpēja atbalsta pamata – solidaritātes.
“Solidārisma” politiski - tiesiskās doktrīnas pamatā ir doma, ka tiesību būtība izpaužas sabiedriskā solidaritātē. Teorija noraida tiesību subjekta patstāvības statusu, īpaši viņa subjektīvās tiesības (2, 240).
Radās 20. gs. sākumā Francijā. Solidārisma teorijas ievērojamākais pārstāvis ir Leons Digī (3, 634).
Leons Digī (Duguit, 1859.gada 4.februāris – 1928.gada 18.decembris). Dzimis juristu ģimenē Liburnā netālu no Bordo. Lielākā daļa (42 gadus, tas ir, no 1886.gada līdz pat nāvei) viņa akadēmiskā karjera saistīta ar Bordo universitātes juridisko fakultāti. 1892.gadā viņš kļuva par konstitucionālo tiesību katedras profesoru, bet no 1901.gada ir juridiskās fakultātes dekāna vietnieks, no 1911.gada – dekāns.
Galvenie L. Digī darbi: “Valsts, objektīvā tiesība un pozitīvais likums” (1901) un “Konstitucionālās tiesības kurss”, kura pirmais izdevums 1911.gadā sastāvēja no diviem sējumiem, otrais izdevums (1921. – 1926.gads) no pieciem sējumiem (1, 314).
Leons Digī ir E. Dirkema pozitīvisma sekotājs (5, 96).…