Somerseta Moema romāna "Teātris" tulkojuma analīze

Viljams Somersets Moems ir viens no maniem iemīļākajiem rakstniekiem, tādēļ sava referāta tēmai izvēlējos tieši viņa darbu – romānu “Teātris”. Pēc šī romāna motīviem 1978. gadā Rīgas kinostudijā tika uzņemta uzņemta filma, kuras režisors bija Jānis Streičs un galveno lomu atveidotāji – izcilā latviešu aktrise Vija Artmane, kura iejutās galvenās varones Džūlijas Lambertes lomā, Ivars Kalniņš, Gunārs Cilinskis, Eduards Pāvuls un Elza Radziņa. Filmu neesmu redzējusi, bet romāns, kuru izlasīju gan oriģinālā, gan tulkojumu, līdzīgi citiem Somerseta Moema romāniem, aizrāva ar savu vienkāršību, raiti plūstošo valodu un dziļi un niansēti izstrādātajiem varoņu tēliem. Vārdi, teikumi, dialogi rakstniekam plūst paši no sevis, un, lasot romānu angļu valodā, šķiet, ka autors darbojas tikai kā vidutājs starp reālu pasauli, kurā risinās visu romāna varoņu dzīves, un lasītāju, kurš šo pasauli nespēj saskatīt. Man radās iespaids, ka romāns ieguvis pats savu neatkarīgu eksistenci no autora, tik dzīvi aprakstīti ir tā varoņi.
Pirms analizēšu romāna tulkojumu, nedaudz pastāstīšu par pašu autoru, jo, manuprāt, daiļliteratūru, dzeju un prozu, nevar (nedrīkst!) tulkot, vispirms neiepazīstoties ar pašu autoru, jo darbs ir neatdalāms no sava radītāja, un, lai to varētu tulkot vai analizēt, vispirms ir jāmēģina izprast autora domu gājiens un motivācija. Ja to nedara, tad bieži vien var paslīdēt garām svarīgas nianses. Šajā konkrētajā gadījumā, tulkojot romānu “Teātris”, tulkotājs ir pieļāvis vairākas kļūdas, no kurām viņš būtu varējis izvairīties, ja vispirms būtu guvis kādu priekšstatu par darba autoru.…