Spānijas krasta līnija ir maz izrobota. Biskajas līča un ziemeļrietumu krasti ir klinšaini un stāvi, Kadisas līča krasti ir zemi un smilšaini, Vidusjūras piekrastē kalnaini. Kalnu dēļ > 55% teritorijas atrodas augstāk par 500 m.v.j.l.
Spānijā atrodas vairākas kalnu grēdas, kuras šķērso dažādas valsts daļas, un milzīgs centrālais līdzenums – plakankalne, kuru sauc Meseta. Tā aizņem gandrīz pusi no Spānijas sauszemes teritorijas. Centrālās Kordiljeru grēdas tās austrumu daļu sadala Veckastīlijas un Jaunkastīlijas plakankalnē. Mesetas dienvidos atrodas Sjerramorenas kalni, bet ziemeļaustrumos atrodas Ibērijas kalni. Ziemeļos atrodas Pireneju kalni, bet rietumos – Kantabrijas kalni, kuru austrumdaļa stiepjas tuvu Atlantijas okeāna krastam, bet tālāk pagriežas uz dienvidiem un pietuvojas Portugāles ziemeļiem. Dienvidaustrumos no šiem kalniem virzienā uz Vidusjūru stiepjas cita kalnu grēda. Dienvidos no centrālā līdzenuma atrodas Bētikas Kordiljera. Meseta aizņem apmēram 210 000 km2 lielu platību un līdzenuma vidējais augstums ir 700 m.v.j.l. Mesetā ir ģeoloģiski vecākie veidojumi Pireneju pussalā. Lielākajā daļā līdzenumu koki neaug. Pa to plūst divas lielākās upes - Duero un Taho ar savām pietekām. Mesetas vidusdaļā slejās cilu kalnu virkne – Centrālā Kordiljera. Krasi atšķiras augsnes auglība starp Mesetas austrumu un rietumu daļu. Līdzenuma austrumdaļa virs kaļķakmens iežiem izveidojusies auglīga augsne, kas nodrošina labus apstākļus lauksaimniecībai.
Vidusjūras piekrastē atrodas Katalonijas kalni, DA – Andalūzijas kalni. Starp Mesetu un Andalūzijas kalniem atrodas Andalūzijas zemiene, ZA( Ebro ielejā) Aragonas līdzenumi. Mesetas Z daļā atrodas arī sausās stepes, D arī pustuksneši, solončaki, DA arī mūžzaļie krūmāji.
Tā kā gandrīz visu Spāniju aizņem kalnu grēdas tad tās augstums virs jūras līmeņa nav regulārs, taču kalnainajos reģionos tas varētu būt ap 800 m.v.j.l., taču līdzenākās vietās ap 250 m.v.j.l.
Spānijā kā derīgos izrakteņus iegūst akmeņogles, brūnogles, urāns, volframs, dzelzs rūda, fluorīds, barīts, dzīvsudrabs(visai reti pasaulē sastopams), svina un cinka rūda, kā arī kālija sāls, ko plaši izmanto ķīmijā, kā arī minerālmēslu izstrādē.
Spānijai ir ļoti paveicies ar savu ģeogrāfisko novietojumu, jo viņas teritorijā nav neviena darbīga vulkāna, tikai pašos DA ir zemestrīču izplatības rajoni, taču pārsvarā visa Spānija ir seismatiski neaktīva. Spānijā ir arī kalni, kas veidojušies stipri atšķirīgos laikos, piemēram, Spānijas DA ir alpīnā krokojuma apgabals, tātad jauni kalni, tieši šajā vietā notiek plātnes lūzums. Vietumis ir arī hercīnā krokojuma apgabals, vietumis paleozoja platformas plātne.
Klimats
Spānija galvenokārt atrodas subtropu joslā, tikai pašas Spānijas ziemeļi atrodas mērenajā joslā Tāpēc šajā valstī valda liels karstums un sausums.
Spānijas vidienē valda kontinentālais klimats, tāpēc vidējā gaisa temperatūra ziemā ir +1 līdz +5ºC, vasarā +22 līdz +26ºC. Nokrišņu daudzums 400 – 500 mm gadā, kalnos 1000 mm - 1500 mm gadā. Z un ZR ir mērenās joslas klimats. Vidējā temperatūra ziemā +7 līdz +9ºC, vasarā +18 līdz +20ºC (Pirenejos augstāk par 2500 m.v.j.l. ziemā ir zem 0 vasarā +10 līdz + 12ºC).
Taču visā visumā Spānijā valda subtropisks vidusjūras klimats, sauss un pietiekami karsts. Ziemas maigas, janvārī vidējā gaisa temperatūra ir +8 līdz +14ºC, kalnos un Spānijas ziemeļos dažreiz nolaižas līdz -7ºC. Taču visas Spānijas vidējā gaisa temperatūra ziemā ir +4°С - +5°С, plakankalnēs līdz par +13°. Vasaras karstas, jūlijā vidējā gaisa temperatūra ir +23 līdz +29ºC. Nokrišņu daudzums svārstās no 250 līdz 700 mm gadā, pārsvarā rudenī un ziemā.
Kanāriju salās klimats pārsvarā tropisks, ziemā temperatūra +25ºC, vasarā +28ºC. Baleāru salās ir Vidusjūras klimats, temperatūra ziemā +12ºC, vasarā +18- 26ºC.
Selvjā ir konstatēta arī Eiropas lielākā temperatūra jūlijā +470C.
(Sīkāk skatīt attēlu “Spānijas klimats”)
Pārsvarā Spānijā valda tropiskās gaisa masas, taču Spānijas ziemeļos valda mērenās gaisa masas.…
